To, kādas labturības prasības ir jāievēro mājdzīvnieku saimniekiem, Latvijā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”. Kas no tiem ir būtiskākais un vērā ņemams kaķa īpašniekiem?
Jāsāk ar to, ka labturības prasības nosaka dzīvnieka iegādes un arī tirdzniecības noteikumus, ko jaunie saimnieki, iegādājoties savu kaķi, bieži nemaz nezina. Kaķēnu nedrīkst iegādāties, ja tas ir jaunāks par 10 nedēļām vai ātrāk nekā vienu nedēļu pēc pirmās vakcinācijas. Šis ir ļoti būtisks iegādes nosacījums, kas nereti netiek ņemts vērā, un kaķēni tiek iegādāti nevakcinēti vai krietni agrīnākā vecumā.
Likums nosaka arī to, ka kaķim, kurš ir sasniedzis sešu mēnešu vecumu, brīvi uzturēties ārpus saimnieka teritorijas ļauts tikai gadījumā, ja dzīvnieks ir kastrēts vai sterilizēts.
Ja ārā tiek laisti nekastrēti kaķi, ļoti pieaug klaiņojošu un bezsaimnieka dzīvnieku populācija, kas jau tā ir liela.
Viena nekastrēta runcīša došanās brīvās pastaigās nozīmē, ka tas var sapāroties ļoti daudz reižu, un rezultāts ir jauni kaķēni, kuri, visticamāk, nesaņems pienācīgu aprūpi.
Daudzi nosacījumi var šķist pilnīgi pašsaprotami, piemēram, brīva pieeja svaigam dzeramajam ūdenim un pārtikai. Tiem kaķiem, kas tiek turēti iekštelpās, ir jānodrošina kaķu tualete un kontakts ar cilvēku vismaz reizi divās dienās, kā arī dzīvojamā platība, kas nav mazāka par pieciem kvadrātmetriem uz katru kaķi, ja kaķis ir vecāks par sešiem mēnešiem – tātad ir noteikts limits, cik kaķu var dzīvot vienā mājoklī.
Mājdzīvnieki ir pilnīgi atkarīgi no mums, saimniekiem, un arī saimnieka pienākumi ietverti šajos MK noteikumos. To pamatbūtība ietver rūpes atbilstoši labturības prasībām un nepieļauj, ka dzīvnieka turēšana kaitē, traucē vai rada bīstamību apkārtējiem. Šajās prasībās pat iekļauts punkts, ka gadījumos, ja turpmāka dzīvnieka turēšana nav iespējama, saimnieks meklē citu dzīvnieka īpašnieku.
Lielākajai sabiedrības daļai šīs prasības šķiet pilnīgi pašsaprotamas, un īsti kaķumīļi noteikti nodrošina saviem mīluļiem dzīves apstākļus, kas ir brīnišķīgi un krietni labāki par likumā noteikto, bet daudzreiz tieši nezināšanas dēļ kaut kas netiek ievērots.
Praksē visbiežāk novērojamā prasību neievērošana attiecas uz dzīvnieku iegādi. Visi dzirdējuši teicienu, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības, tādēļ pirms mājdzīvnieka iegādes noteikti ir jāinteresējas par šiem jautājumiem.
Veterinārajā klīnikā ļoti bieži saskaramies ar jauniem, rūpīgiem un mīlošiem saimniekiem, kuru ģimeni papildinājis nevakcinēts kaķēns.
Varētu šķist, ka nekas briesmīgs tas nav, ja jaunie saimnieki paši uzņemas cītīgi nodrošināt vakcināciju un citus preventīvos pasākumus, tomēr te runa ir par sevis un jaunā kaķēna pasargāšanu.
Iegādājoties no mātes pāragri nošķirtu un nevakcinētu kaķēnu, pastāv lielāks risks, ka tas saslims ar vakcīnkontrolējamu slimību, piemēram, herpes vīrusu, tādēļ iegādes laikā nevajadzētu kautrēties pārdevējam jautāt, vai tas ir izdarīts. Līdzīgi ir ar ārā ejošajiem kaķiem – daudzi saimnieki, ierodoties klīnikā, nav zinājuši, ka nekastrētu kaķi nedrīkst laist ārā un kādi tam ir iemesli. Ja kādu apsvērumu dēļ nav vēlēšanās savu kaķi kastrēt, to gluži vienkārši nedrīkst laist ārpus savas teritorijas. Viens faktors ir jau minētā nekontrolētā vairošanās, otrs – pats kaķa saimnieks krietni riskē ar sava kaķa veselību, jo tendence kauties, traumēties cīniņos un inficēties ar tādām saslimšanām kā kaķu imūndeficīta vīruss šiem kaķiem ir daudzas reizes lielāka.
Tas, ko var darīt katrs no mums, ir būt informēts pats un izglītot savus līdzcilvēkus, lai mūsu mīluļu dzīve būtu iespējami skaista, kvalitatīva un krietni labāka par to, ko pieprasa likums.