Veterinārārsta praksē kaķu urīnceļu saslimšanas ir viena no visbiežāk sastopamajām veselības problēmām. Kas par tām jāzina saimniekiem, kā savlaicīgi pamanīt simptomus, un kāpēc tās vispār veidojas?
Pazīmes
Pirmais, ko parasti novēro saimnieks, ir netipiska kaķa uzvedība kastītes apmeklējuma laikā. Kaķis uz to mēdz doties biežāk, pavadīt tur ilgāku laiku, vokalizēt urinēšanas laikā, bet reizēm pazīme, ka ir kāda urīnceļu saslimšana, mēdz būt nokārtošanās ārpus kastes, ko noteikti nevajadzētu ignorēt. Šāda rīcība bieži tiek tulkota kā uzvedības problēma, tomēr lielā daļā gadījumu kaķis urinē ārpus kastes, jo, ja nokārtojoties ierastajā vietā jūt sāpes, tas var mēģināt dabiskās vajadzības nokārtot citur, jo varbūt tur nesāpēs.
Ļoti svarīgi ir veikt regulāru kaķu kastītes tīrīšanu ne tikai higiēnas nolūkos, bet tādā veidā ikdienā var pamanīt, ka, piemēram, urīna porcijas ir izteikti mazas vai tajās novērojamas krāsas izmaiņas, piemēram, asins piejaukums. Grūtāk šīs pazīmes ir pamanīt, ja kaķis dodas nokārtoties ārā vai ja mājās ir vairāki kaķi.
Iespējamās problēmas
Kaķenēm anatomiski ir īss un salīdzinoši plats urīnizvadkanāls, kas nozīmē, ka mikroorganismiem no ārvides ir vieglāk iekļūt urīnpūslī, kas rezultējas ar šī orgāna iekaisumu jeb cistītu. Vīriešu kārtas kaķiem savukārt anatomiski urīnizvadkanāls ir ļoti šaurs un relatīvi garš, un visbiežākā un arī veselībai bīstamākā problēma ir urīnceļu nosprostojumi, kuru rezultātā dzīvnieks nespēj iztukšot urīnpūsli. Tas ļoti bieži ir saistīts ar kristālu veidošanos urīnpūslī, kuri bloķē urīnpūšļa izeju, un dzīvnieks fiziski nespēj urinēt, kā rezultātā pārpildās urīnpūslis, un tas ir dzīvībai bīstams stāvoklis, jo kā nākamās cieš nieres, kuru bojājumi var būt neatgriezeniski. Jāmin, ka kaķu organisms ir ļoti jutīgs pret stresu, un arī stresa faktoru ietekmē mēdz veidoties ar urinēšanu saistītas saslimšanas, kuru gadījumā analīzēs un izmeklējumos neparādās novirzes no normas, tomēr simptomi ir klasiski.
Kāpēc tā notiek, un ko darīt profilaktiski?
Cēloņi ir daudz un dažādi, kā arī ne vienmēr izdodas tos noskaidrot. Kristālu un smilšu rašanās cēloņi var būt saistīti ar ģenētiskiem faktoriem, nekvalitatīvu ēdienu, atūdeņošanos, kā arī ar kaķa paradumiem, piemēram, ūdens dzeršanu. Kaķi mēdz būt diezgan slinki ūdens dzērāji, tie var nedzert pastāvējušu ūdeni vai dzert tikai tekošu ūdeni, tāpēc urīns kļūst koncentrēts, un tajā veidojas minerālvielu savienojumi, kas formē smiltis un kristālus. Lai izvairītos no šīs problēmas, iesaku ļoti rūpīgi nodrošināt svaiga ūdens pieeju, kas ir īpaši svarīgi, ja kaķis viens tiek atstāts ilgāku laiku. Lieliski noder arī dzeramās strūklakas, kas veicina ūdens uzņemšanu. Urīnceļu saslimšanas – gan iekaisuma procesu rašanos, gan smilšu un kristālu veidošanos – veicina aptaukošanās un mazkustīgs dzīvesveids, kas istabas kaķiem ir bieža problēma. Lai novērstu to, saimnieks var padomāt par aktivitātēm, rotaļām, kas veicina kustības, kā arī vides elementiem, kur kaķim kāpelēt un kustēties. Ļoti būtiski ir rūpēties par kaķa tualeti – šīs tīrīgais dzīvnieks var nevēlēties nokārtoties kastītē, kurā jau ir fekālijas un urīns, ciesties, līdz ar to atkal veidojas koncentrētais urīns. Būtiski ir arī padomāt par pakaišu materiālu, piemēram, ja kaķis ir radis iet kastītē ar cementējošām smiltīm, pēkšņa to maiņa uz citu materiālu var būt pamats tam, ka kaķis uz savu kastīti neies. Ja plānots kaķi atstāt vienu ilgāk vai mājās ir vairāki kaķi, noteikti vajadzētu nodrošināt vairākas kaķu tualetes.
Ja tiek pamanīti ar urīnceļu saslimšanām raksturīgie simptomi – kaķis ilgi uzturas kastē, it kā spiež un nokārtojas ar skaņām un grūtībām, urinē ārpus kastes, urīnā ir asins piejaukums, izmainīta smaka vai dzīvnieks nav bijis uz kasti visu dienu, – ir pamats satraukties un doties pie veterinārārsta. Šīs ir akūtas problēmas, un gaidīšana var tikai saasināt sekas, kā arī urīnceļu problēmas rada stipras sāpes.
Nekādā gadījumā nevajag mēģināt dot medikamentus no saviem krājumiem, nesaskaņojot to ar veterinārārstu!
Veterinārārsts saimnieku iztaujās par ēšanu, iepriekš novērotām šāda veida problēmām, dzīvniekam paradumiem, simptomu ilgumu un noteiks, vai urīnpūslis nav pārpildīts un dzīvnieks ir spējis nokārtoties. Ja urīnpūslis ir pilns un neiztukšojas, tiks pieņemti nākamie lēmumi, lai maksimāli ātri radušos nosprostojumu atvērtu, kas notiek, anestezētam dzīvniekam ievadot urīnkatetru. Pie urīnceļu problēmām pirmais izmeklējums būs urīna analīzes, jo ar to palīdzību tiks noteikts, kādi medikamenti dzīvniekam nepieciešami, vai būs jālieto antibiotikas, kuri pretsāpju medikamenti būs piemēroti un kāda barība rekomendējama. Tālāk tiek rekomendēta urīnpūšļa ultrasonogrāfija, kurā var novērtēt gļotādas biezumu, kristālu un akmeņu klātbūtni un attiecīgi individuāli piemērot ārstēšanu un tālāko profilaksi. Jāmin, ka urīnceļu problēmām ir tendence atkārtoties, un bieži tās prasa ilgtermiņa ārstniecisko diētu un papildbarību lietošanu, kā arī regulārus apmeklējumus pie veterinārārsta un urīnceļu kontroli.
Mūsdienās diagnostikas un ārstēšanas iespējas urīnceļu saslimšanu gadījumā ir ļoti daudzpusīgas. Svarīga ir saimnieka un veterinārārsta sadarbība, bet pats nozīmīgākais ir sava mīluļa pazīšana un vērība attiecībā uz tā veselību, uzvedības izmaiņām un paradumiem, jo neviens savu dzīvnieku nepazīst tik labi kā tā saimnieks!