Smaržu zīmes ir raksturīgas visiem kaķiem
Mājas kaķis ir savas dzimtas mazākais pārstāvis, taču gluži kā tā radinieki – tīģeri, gepardi, leopardi, lūši – arī tas savā būtībā ir teritoriāls vientuļnieks. Tie neveido ģimenes: kaķēni dzīvo kopā ar māti līdz brieduma sasniegšanai, bet pēc tam tiem ir jādodas pasaulē un jāmeklē, jāiegūst (jāiekaro) sava teritorija. Savas teritorijas ir svarīgi aizsargāt no sugas brāļiem un konkurentiem, tāpēc teritorijas piederība tiek paziņota ar urīna un izkārnījuma zīmēm. Nedaudz atšķirīgs dzīvesveids ir lauvām. Lai gan lauvas arī ir izteikti teritoriālas, tām raksturīgs sociāls dzīvesveids – tās veido barus ar lauvenēm, mazuļiem, jaunuļiem un pāris tēviņiem, taču pašu baru vada galvenais tēviņš. Bara vadoņa pozīcija tiek izlemta nežēlīgās cīņās, kur nereti konkurents var aiziet bojā, bet uzvarētājs ieņemt dominējošo stāvokli teritorijā.
Savu teritoriju iezīmēt var gan runči, gan kaķenes
Runči visbiežāk izsmidzina savu “spēcīgi aromatizēto tinti” robežu iezīmēšanai uz vertikālām virsmām, kas ietver atkāpšanos līdz robežobjektam, astes pacelšanu, bieži trīcēšanu, bet, ja ar to runcim liekas vēl par maz, tiek atstātas “norādes” arī uz grīdas vai zemes, dārza robežām. Savukārt kaķenes savas norādes atstās uz horizontālām virsmām.
Īpašumtiesību parādīšanas veidi ir dažādi
Lai gan varētu šķist, ka kaķi teritorijas iezīmēšanai izmanto tikai urīnu un izkārnījumus, tā gluži nav. Informācija par teritorijas piederību tiek atstāta arī ar smaržu dziedzeru palīdzību, kas atrodas uz vaigiem, ķermeņa un ķepām.
Ja redzat, ka jūsu kaķis berzējas gar mēbelēm vai pat jūsu kājām, tas iezīmē teritoriju un pieprasa īpašumtiesības uz šo vietu. Ja kaķis asina nagus, tā nav tikai nagu asināšana – tas atstāj savu smaržu, lai citi kaķi zinātu, ka šeit ir bijis viņš.
Tas visbiežāk ir tad, ja jums mājās nav viens kaķis, bet vairāki. Cits stāsts ir par to, kādi kaķi var sadzīvot zem viena jumta, bet der atcerēties, ka divi pieauguši un nekastrēti runči vienā teritorijā nespēs sadzīvot nekad – viennozīmīgi dominējošais runcis otru runci padzīs no teritorijas vai arī tas rezultēsies ar nemitīgiem kautiņiem.
Kāpēc kaķi iezīmē savu teritoriju?
Kaķi pēc savas dabas ieņem gan plēsēja, gan upura lomu. Ja vien tas ir iespējams, viņi izvairīsies no briesmām un iespējamiem konfliktiem, tāpēc savas teritorijas iezīmēšana ir veids, kā informēt citus kaķus par to, ka viņi dzīvo tuvumā, kā arī tas varētu novērst potenciālu cīniņu par apdzīvotā apvidus tiesībām. Pirms kaķis ir ienācis jūsu dzīvē, ir svarīgi apdomāt, kāda izskatītos tā dzīve: vai tas dzīvos telpās, vai tomēr dosies savās gaitās arī ārpus mājas vai dzīvokļa. Jāņem vērā, ka 04.04.2006. MK noteikumi Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” nosaka – brīvi doties savās gaitās drīkst tikai kaķi, kas vecāki par sešiem mēnešiem, un tikai tad, ja tie ir sterilizēti vai kastrēti un vakcinēti atbilstoši vecumam.
Kaķim, kura dzīve tiktu pavadīta slēgtās telpās, nav vēlams pastaigāties ne parkā, ne savā vasarnīcas dārzā, jo, saodis kādu viņam nevēlamu smaku, visbiežāk cita kaķa atstātās pēdas, mīlulis centīsies sev saprotamā veidā iezīmēt teritoriju, kad tajā atkal atgriezīsies. Visbiežāk tiek iezīmēta tā sauktā “arējā” kaķa teritorijas robeža. Ja jūsu kaķis regulāri iziet ārpus slēgtām telpām, nav jābrīnās, ka, atgriežoties mājās, jūs atradīsiet peļķi vai izkārnījumus pie ārdurvīm. Šajā gadījumā kaķis pat nemēģinās slēpt šos “faktus”, jo viņš vēlēsies, lai visi zinātu, ka šeit ir VIŅA teritorijas robeža. Smaku neitralizatoru lietošana arī var novērst citu kaķu klātbūtnes smaku un samazināt vēlmi iezīmēt teritoriju.
Te gan jāpiezīmē – ja tīrīgs mājas kaķis pēkšņi sāk nokārtoties ārpus tualetes kastes, būtu ieteicams konsultēties ar vetārstu, vai tās nav kādas veselības problēmas.
Noteikti nepieciešams noskaidrot un saprast, kas un kāpēc var dzīvot vienā teritorijā – vienā dzīvoklī, mājā vai pat piemājas dārzā, un kas nekad nesadzīvos. Ja pavērosim āra kaķu kolonijas, tad gluži kā lauvām arī āra kaķiem būs tikai viens bara vadonis, un tas parasti būs spēcīgs vaislas runcis. Taču pretēji lauvām šādam runcim nebūs sava kaķeņu bara. Visbiežāk kaķenes apvienojas barā, lai palīdzētu ar mazuļu pieskatīšanu, barošanu un aizsargātos pret uzbāzīgiem runčiem, kam ir nemitīga vēlme pāroties. Tieši tāpēc zem viena jumta visbiežāk sadzīvos kaķenes un sterilizēti vai kastrēti dzīvnieki (protams, mēdz būt izņēmumi), kas nerezultēsies ar teritorijas iezīmēšanu.