Ja pajautātu kaķim, vai tas grib piedalīties izstādēs, atbilde, visticamāk, būtu – nu nē taču! Ja kaķis ir mājas mīlulis un nav plānota tā dzimtas turpināšana, dalība izstādēs tiešām nav nepieciešama. Taču, ja ir vēlme nodarboties ar šķirnes selekciju, bez izstādēm neiztikt!
Kā notiek kaķu vērtēšana izstādēs?
Nezinātājam kaķu vērtēšana izstādēs var izskatīties dīvaini – kaķi tiek staipīti, taustīti un apskatīti no visām pusēm.
Izstādēs kaķi tiek vērtēti dažādās kategorijās, piemēram, pēc vecuma – kaķēni, juniori, pieaugušie kaķi. Atsevišķi tiek vērtēti kastrēti un sterilizēti kaķi, kā arī vērtējumu iespējams iegūt dažādās titulu klasēs – čempioni, starptautiskie čempioni u. tml.
Tiesnešu darbs izstādēs ir kaķus īpaši labi apskatīt un aprakstīt pēc noteiktas shēmas.
Vērtētāji ir pieredzējuši eksperti, kas izvērtē kaķa vizuālo izskatu, vispārējo uzvedību, kā arī ķermeņa uzbūvi un vilnas kvalitāti. Apskates laikā eksperts piefiksē arī kaķa ķermeņa uzbūves problēmas, piemēram, saaugušus astes skriemeļus, pārkodienu u. tml. Šīs problēmas ne vienmēr konstatē pieredzējuši audzētāji, bet godprātīgam audzētājam tām būtu jāpievērš uzmanība.
Ja izstādes laikā kaķis ir izteikti agresīvs un neļauj sevi apskatīt, vērtējums būs diskvalifikācija, kā arī noraidījums selekcijas darba turpināšanai.
Ja, no malas vērojot, šķiet, ka izstāde ir pāridarījums kaķiem, jāatzīmē, ka nosvērts un psihiski līdzsvarots kaķis izstādes laikā visbiežāk gulēs, bet, ja ļoti gribēs, arī parotaļāsies.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” teikts, ka pāroti tiek tikai veseli dzīvnieki. Likumā norādīts, ka mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nav tiesīgs izmantot vairošanai slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām, kā arī fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus. Turklāt mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks nodrošina, ka sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens, un mājas (istabas) dzīvnieku un tā pēcnācējus tur atbilstoši labturības prasībām.
Interesanti, ka kaķenes vaislas darbā izmanto līdz 8 gadu vecumam, bet runčiem vecuma ierobežojuma nav. Pieņēmums, ka kaķenei nepieciešams vismaz viens metiens, lai būtu labāka veselība, ir aplams. Vērts ņemt vērā, ka vienreizēja pārošana bez turpināšanas nebūt neuzlabos kaķenes veselību un turpmākajā dzīves gājumā var drīzāk veicināt dažādu veselības problēmu rašanos.