Ieteicamie ēšanas paradumi suņiem

Vispārējie principi

Sunim jābūt tādai barošanas vietai, kur suns var netraucēti paēst. Svaigam ūdenim jābūt pieejamam vienmēr (īpaši, ja suns tiek barots ar sauso barību), savukārt barības bļodu ieteicams novākt pēc 5–10 minūtēm neatkarīgi no tā, vai tā ir, vai nav iztukšota. Suni ieteicams barot vienā un tajā pašā laikā. Parasti pieaugušus suņus baro divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Gan pārēšanās, gan badošanās sunim ir kaitīga. Pēc ēdienreizes jāatturas no aktīvas pastaigas un lielas fiziskās slodzes. Nav ieteicams suni barot no galda, dodot sunim cilvēku ēdienreižu pārpalikumus, termiski apstrādātu pārtiku. egādājoties kucēnu, ir ieteicams noskaidrot, ar ko kucēns tiek barots pie audzētāja, lai savlaicīgi sagādātu tādu pašu barību (ja kucēns tiek barots ar rūpnieciski ražotu sauso barību). Došanās uz jaunajām mājām kucēnam ir stress, kas var izraisīt gremošanas trakta problēmas, tādēļ pastiprināt to ar barības maiņu nav vēlams.

Kādu barības veidu izvēlēties?

Izvēloties barības veidu, jāņem vērā tās uzturvērtība – barības vielu daudzums un izejvielu kvalitāte. Jo augstāka produkta kvalitāte, jo labāka sagremojamība. Sausās barības dienas deva tiek aprēķināta proporcionāli suņa ķermeņa svaram. Sausā barība tiek uzskatīta par sabalansētu, taču jāņem vērā, ka dažādiem ražotājiem šis balanss būs atšķirīgs, tādēļ dažādu zīmolu barībai būs arī atšķirīgas barošanas shēmas. Aprēķinot dienas devai nepieciešamo enerģijas jeb kaloriju daudzumu, jāņem vērā suņa vecums, dzimums, svars, fizioloģiskais stāvoklis (grūsna kucīte, suns pēc slimības vai operācijas utt.), fizisko aktivitāšu daudzums (darba vai sporta suns), turēšanas apstākļi (suns dzīvo dzīvoklī vai pagalmā), klimatiskie un apkārtējās vides apstākļi un temperatūra, arī suņa šķirne (piemēram, īsspalvainie suņi patērē vairāk enerģijas ķermeņa sasildīšanai) un citi faktori. Katram sunim barība jāpiemeklē individuāli! Ieteicamais barības daudzums parasti ir norādīts uz barības iepakojuma, saimniekam ar to obligāti jāiepazīstas.

Rūpnieciskā barība

Mūsdienās pieejams plašs gatavo rūpniecisko barību klāsts dažāda vecuma, aktivitātes līmeņa un šķirņu suņiem, kā arī specializētās un diētiskās barības suņiem ar veselības problēmām. Izplatītākie rūpniecisko barību veidi ir sausā barība un konservi (t. sk. dažādas pastētes). Izvēloties barot mīluli ar rūpnieciski ražotu barību, jāņem vērā barības kategorija. Ekonomiskās klases barība tiek gatavota no lētām izejvielām, tās uzturvērtība ir zema, tā sliktāk sagremojas (to, cik labi vai slikti sagremojas barība, var noteikt pēc suņa izkārnījumu daudzuma – jo lielākas “čupiņas”, jo mazāk vērtīgu vielu suns saņēmis). Premium un super-premium klases barība tiek gatavota no labākām izejvielām, barība satur vairāk proteīnu, labāk sagremojas. Specializētā barība ir paredzēta suņiem ar veselības problēmām un tiek lietota pēc vetārsta norādījumiem. Barības kategorija parasti ir norādīta uz iepakojuma. Jāpievērš uzmanība arī barības sastāvdaļām un ķīmiskajam sastāvam (norādīts % dilstošā secībā).

Mājās gatavota barība

Aizvien biežāk suņu īpašnieki izvēlas suņus barot ar mājās gatavotu barību. Pagatavošanā jāizmanto svaigas, kvalitatīvas izejvielas. Svaigbarošanas ēdienkarte sastāv no neapstrādātas gaļas, gaļas subproduktiem, kauliem,[MK1] to papildina dārzeņi, augļi, olas, skābpiena produkti. Aptuvenais barošanas plāns: 70–80% gaļas, 20–30% subproduktu, 15–20% dārzeņu un augļu, 10% kaulu. Obligāti jānodrošina probiotiķi (skābpiena produkti) un prebiotiķi (produkti, kas satur šķiedrvielas, piemēram, kviešu asni). Suņa īpašniekam jāieplāno laiks un finanses produktu sagādāšanai un barības pagatavošanai, kā arī jāizbrīvē vieta glabāšanai (parasti tās ir papildu saldētavas, kur tiek glabātas safasētas porcijas vairākām dienām). Izvēloties svaigbarošanu, suņa īpašniekam ir jāorientējas barības vielās un jāzina, kādos produktos tās atrodamas. Olbaltumvielu avots ir gaļa (jērs, liellops, putnu gaļa un cita liesa gaļa), gaļas subprodukti (aknas, nieres, kuņģis, liesa, sirds, mēle, plaušas u. c.), zivis, olas, skābpiena produkti. Tauki ir galvenais organisma enerģijas avots. Sabalansētai barībai jāsatur gan dzīvnieku izcelsmes (piemēram, liellopu tauki, zivju eļļa), gan augu izcelsmes (linsēklu eļļa, saulespuķu eļļa) tauki. Ogļhidrātu avots ir graudaugi, dārzeņi, augļi, ogas. Noteikti jāatceras par vitamīniem (A, D, E, C, K, B grupas vitamīniem) un minerālvielām (kalciju un fosforu).

Individuālās īpatnības un barības maiņa

Nav vienotas barības receptes, kura būtu piemērota visiem suņiem. Katra suņa organisms ir individuāls, un reakcija uz kādu noteiktu barības veidu var būt atšķirīga. Pāreja no vienas barības uz citu jāveic pakāpeniski. Tas attiecas gan uz sausās barības maiņu, gan uz pāreju no sausās barības uz svaigbarošanu. Ja vēlaties mainīt sauso barību, tad jauno barību nelielās devās pievienojiet esošajai barībai, pakāpeniski 10–14 dienu laikā pilnībā nomainot ēdienkarti. Lai pārietu no sausās barības uz svaigbarošanu, ieteicams vienu ēdienreizi aizvietot ar svaigbarošanu, ja suns/kucēns ēd trīs vai vairākas reizes dienā (piemēram, ja suns ēd trīsreiz dienā, divās ēdienreizēs jādod sausā barība, bet vienu ēdienreizi aizvieto ar svaigo barību). Ja pieaudzis suns ēd divas reizes dienā, tad jāsamazina sausās barības porcijas un jāpievieno trešā ēdienreize – svaigbarošana. Nav ieteicams sausajai barībai pievienot gaļu vai citus produktus un apvienot sauso barību ar svaigbarošanu vienā ēdienreizē. Svarīgi, lai jaunais produkts ir mazā devā un nepārsniedz 1/10 daļu no dienas ēdiena normas. Ja suns nav pieradis ēst jēlu gaļu, sākumā to var viegli apvārīt vai paturēt karstā ūdenī. Veicot barības maiņu, suns pastiprināti jānovēro vairākas dienas.

Kad jāpārskata uzturs un jādodas pie vetārsta?

• ja sunim ir acīmredzamas alerģijas pazīmes (nieze, apsārtumi un sakasījumi uz ādas, asaro acis);
• ja suņa vilna ir nespodra, sausa, blaugznaina;
• ja sunim ir gremošanas trakta problēmas (vēdera pūšanās, “gāzes”, liels izkārnījumu daudzums, caureja, vemšana);
• ja ir izmaiņas suņa kondīcijā (suns zaudē svaru vai pretēji – ir aptaukojies);
• ja ir citas izmaiņas, kas liecina par suņa veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Attēla avots: pixabay.com