Kāpēc suns var viegli pārkarst?
Suņi pretēji cilvēkiem nesvīst, tiem ir tikai nedaudzi sviedru dziedzeri, kas atrodas ķepās. Tātad sunim nav primārā atvēsināšanās mehānisma kā cilvēkiem, un galvenokārt tiem atvēsinās elšot. Tādā veidā suns cenšas dzesēt sevi un veikt siltā gaisa apmaiņu pret vēsāku, bet, ja gaisa temperatūra tuvojas ķermeņa temperatūrai, tas vairs nav efektīvi un paaugstinās pārkaršanas risks. Īpaša vērība karstajā laikā jāpievērš visiem brahiocefālajiem suņiem jeb suņiem ar saspiesto purniņu. To pārkaršanas risks ir daudz lielāks, un pārkaršana notiek straujāk, jo saīsinātajos elpošanas ceļos gaisa dzesēšanas sistēma ir vēl mazefektīvāka un ļoti viegli var veidoties tūska, kas elpceļus aizver pavisam. Lielāks pārkaršanas risks ir arī veciem dzīvniekiem, kucēniem, dzīvniekiem ar lieko svaru un tiem, kam diagnosticētas sirds, elpošanas un hormonālas slimības.
Kādas ir pārkaršanas pazīmes, un kā saimniekam rīkoties?
- Pirmās aizdomas rada netipiski ātra elpošana – elšana, ko var pavadīt troksnis. Lai atšķirtu, vai tā ir normāla sevis dzesēšana un elšana, lieliski noder temperatūras mērīšana, ja tas iespējams. Ja suņa temperatūra ir virs 40 grādiem, ļoti iespējams, ka tā ir pārkaršana un nekavējoties jāmeklē palīdzība. Ķermeņa temperatūrai paaugstinoties līdz 41 grādam, rodas orgānu bojājumi un nopietni riski dzīvībai.
- Ja rodas aizdomas par pārkaršanu, iesaku ieskatīties suņa mutē. Pie pārkaršanas raksturīgas sausas vai lipīgas smaganas, to krāsa var variēt no tumši sarkanas līdz pat violetai vai zilganai.
- Apjukums, orientācijas trūkums un vemšana vai caureja ir nākamās pārkaršanas pazīmes.
- Smagos gadījumos dzīvnieks var ieslīgt bezsamaņā, tam var rasties krampji, sirds aritmija un elpošanas apstāšanās.
Ja rodas aizdomas par pārkaršanu, saimniekam vispirms jānodrošina, ka dzīvnieks neatrodas tiešos saules staros vai karstā telpā, bet gan svaigākā gaisā. Nedrīkst dzīvnieku strauji likt ūdenī vai liet tam virsū aukstu ūdeni lielos apjomos, jo strauja
temperatūras maiņa var radīt šoku. Iesākumā jāpiedāvā vēss ūdens, jo liela daļa pārkaršanas simptomu saistīti ar atūdeņošanos. Var likt mitru dvieli pie suņa ķepām, atļaut tam pabradāt pa kādu ūdenstilpni, aplikt slapju dvieli ap tā ķermeni, un noteikti jāsazinās ar veterinārārstu, lai lemtu par tālāko rīcību.
Kādas aktivitātes ar suni būtu pieļaujamas un vēlamas karstajās dienās?
Karstā laikā ar suni var veikt mērenas slodzes aktivitātes, kas ir pastaigas. Skriet garas distances un mērot tās lielā ātrumā nav ieteicams, ja ārā ir siltāks par 15 grādiem. Ja skrējiena laikā ievēro, ka skrējiena solis pāriet no galopa riksī, tas ir pirmais rādītājs, ka sunim ir par karstu. Par to liecinās arī elsošana un izkārta mēle. Tādā gadījumā pārtrauc aktivitāti un piedāvā sunim padzerties un atpūsties. Peldes ir lieliska karstā laika aktivitāte, tomēr der atcerēties, ka suņiem ar pavilnu nedrīkst ūdeni ierīvēt ādā. Šī pavilna suņiem kalpo kā aizsargslānis ādai, bet, ilgstoši atrodoties mitrā vidē, var sākt pūt.
Rimi Mājdzīvniekiem eksperte, veterinārārste Anete Kalniņa aicina pirms pastaigas ar mīluli izmantot 5 sekunžu likumu un pārliecināties, vai pastaigas segums būs mīlulim atbilstošs. Noskaties video un uzzini: https://www.youtube.com/watch?v=Ln79oJiCkT8
Lielākais pārkaršanas risks āra vidē ir suņiem ar biezu vai melnu apspalvojumu. Ja tavam sunim tāds ir, pievērs īpašu uzmanību pārkaršanas pazīmēm!
Svarīgi atgādināt, ka karstajās dienās suni bez uzraudzības mašīnā nedrīkst atstāt vienu! – pat ja šī prombūtne ilgst vienu minūti! Karstā laikā mašīnas salons uzkarst pāris sekunžu laikā un var apdraudēt dzīvnieka veselību un dzīvību. Loga atvēršana nelīdzēs, jo pat ar atvērtu logu mašīnas temperatūra strauji var pakāpties par 15 grādiem un vairāk. Pat ja mašīna neatrodas tiešos saules staros vai arī diena ir apmākusies, tas neietekmē temperatūras kāpumu. Ja redzi, ka kāds ir atstājis mašīnā suni, novēro suņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā esi gatavs izsist stiklu, lai dzīvnieku no transportlīdzekļa evakuētu!