Lai gūtu labāku priekšstatu par to, kas ir suņu skola, kā tai sagatavoties un kāpēc tā būtu jāapmeklē, uzrunāju suņu uzvedības konsultanti Aneti Silu. Anetes ikdiena rit, apmācot suņus un to saimniekus.
Kas jāņem vērā, ja plāno doties uz suņu skolu?
Pirms suņu skolas apmeklēšanas Anete iesaka apdomāt, kādas komandas mīlulim būtu jāapgūst. Svarīgi izvērtēt, vai tās var iemācīt mājās, vai tomēr būtu jāmācās profesionāļa vadībā. Vienmēr jāatceras, ka suns labāk klausa savā ierastajā vidē, tādēļ suņu skolā var apgūt grūtākas komandas, kas palīdz sunim klausīt dažādos apstākļos. Anete arī uzsver, ka, dodoties uz suņu skolu, vispirms mācās saimnieks un tikai tad suns. Lai sasniegtu labākos rezultātus, sunim un saimniekam jābūt vienotai komandai un saimniekam ar savu mīluli ir jāveido uz savstarpēju cieņu balstīta saikne.
Vai suņu skolā iemācās ko vairāk par “sēdi” vai “šurp”?
Īsā atbildē ir – jā! Kā stāsta Anete, katra suņu skola specializējas kādā no apmācību veidiem, piemēram, pamata paklausībā, suņu veiklības sporta veidā (agility), pēdu meklēšanā (nosework), izstāžu mācībā (hendling) vai dejās ar suņiem. Ja tikai vēlies, lai suns ikdienā klausītu, ieteicams apmeklēt suņu skolu, kurā suns apgūst pamata paklausības komandas, piemēram, “šurp”, “blakus”, “vietā” un citas. Apmācību laikā notiek arī dzīvnieku socializēšanās, kas radina klausīt saimnieku arī citu suņu klātbūtnē.
Kā izvēlēties suņu skolu, un ar kādām apmācību metodēm suņi tiek motivēti darbam?
Latvijā izplatītas ir pozitīvā pastiprinājuma metodes, negatīvā pastiprinājuma metodes un abu šo apmācību metožu savstarpējs pielietojums, kas nodrošina efektīvākos rezultātus. Pozitīvā pastiprinājuma metodes galvenais mērķis ir panākt, lai suns izpilda vēlamo darbību, balstoties uz patīkamu pieredzi – apbalvojumu jeb pozitīvo pastiprinājumu. Svarīgi ir suni apbalvot ne tikai ar kārumu, bet arī ar balss uzsvaru, kas dažiem suņiem var būt pat spēcīgāks stimuls par ēdienu. Negatīvā pastiprinājuma metodi vajag izmantot tikai tad, ja nepieciešams novērst nevēlamu suņa darbību, piemēram, neļaut agresīvam sunim kost citam un paņemt to pie pavadas. Metodi nedrīkst izmantot suņa fiziskai ietekmēšanai vai sāpju radīšanai. Anete papildina, ka Latvijā aizvien populārāka kļūst arī uz attiecībām balstīta suņa apmācība, kuras pamatā ir padziļināta suņa emociju un uzvedības izprašana.
Anete iedrošina ikkatru suņu saimnieku apmeklēt suņu skolu. Suņa uzvedība ir atkarīga no saimnieka, tādēļ esi gatavs ieguldīt laiku, ja vēlies paklausīgu suni! Bieži novērots, ka saimnieki dodas uz apmācībām ne tikai tāpēc, lai mācītu suni, bet arī lai pavadītu laiku ar citiem suņu saimniekiem un pēc skolas pat dotos kopīgā pastaigā.
Kad vest mīluli uz suņu skolu?
Maldīgs ir uzskats, ka suns uz suņu skolu jāved noteiktā vecumā. Līdz 4 mēnešu vecumam pirmās pamata komandas var apgūt individuālajās nodarbībās. Grupu nodarbības ieteicams apmeklēt no 4 mēnešu vecuma, kad kucēns ir saņēmis visas nepieciešamās vakcīnas un ir beidzies karantīnas laiks. Jo ātrāk suns uzsāks mācības, jo vieglāka būs komandu apgūšana.
Anete stāsta, ka šajā vecumā suns jau ir apradis ar jaunajiem saimniekiem un spēj ilgāk noturēt uzmanību nodarbības laikā. Pirms došanās uz suņu skolu jānovērtē suņa mācību prasmes mājas apstākļos. Ja mājās sokas labi, mīlulis var doties uz grupu nodarbību uzreiz, bet, ja ir aizķeršanās ar komandu apguvi, sākumā noderētu individuālās nodarbības.
Suni var apmācīt jebkurā vecumā, un apmācāmi ir arī gados veci suņi. Nereti dzirdētas saimnieku izteiktas cerības, ka, sunim nobriestot (ap 1–1,5 gadiem), tas kļūs mierīgāks un paklausīgāks. Anete norāda, ka uz to nevajag paļauties, un min piemēru no dzīves: kāda Bernes ganu suņu dāma bērnībā bijusi ārkārtīgi aktīva, un tikai 3 gadu vecumā kļuvusi mierīgāka, bet ne paklausīgāka! Vēlāka brieduma iestāšanās ir raksturīga iezīme lielo šķirņu suņiem.
Mīlestība pret dzīvniekiem bieži spēlē par labu profesijas izvēlei
Anete skaidro, ka viņas ģimenē vienmēr ir bijuši suņi un bērnībā viņa sapņojusi izveidot savu suņu patversmi. Tomēr par darbu ar suņiem nebija iedomājusies, līdz ģimenē neienāca labradoru dāma Perija. Ar Periju Anete izgāja suņu apmācību treniņus, veiksmīgi piedalījās izstādēs un nokārtoja paklausības eksāmenu. Perijas apmācību process bijis tik saistošs, ka Anete nolēma dzīvi saistīt ar suņiem arī profesionāli. Pašlaik par suņiem un ikdienas dzīvi ar tiem Anete stāsta sociālajos tīklos, kā arī konsultē saimniekus dažādos suņu uzvedības jautājumos.
Arī Rimi Mājdzīvnieku klubs vēlas iedrošināt saimniekus izpētīt suņu skolas priekšrocības un iziet apmācības, lai kvalitatīvi un vērtīgi pavadītu laiku kopā ar savu četrkājaino draugu!