Liela daļa suņu savu dzīvi vada ārpus telpām. Viņi nenoliedzami ir pakļauti laikapstākļu un dabas kaprīžu ietekmei. Īpaši aktuāls šis jautājums kļūst ziemas sezonā, bet tikpat būtiski ir ievērot dažus noteikumus karstajā laikā, lai dzīvniekam nesagādātu ciešanas un neradītu veselības problēmas.
Dzīvnieku turēšanas prasības Latvijā nosaka Ministru kabineta noteikumi (MK noteikumi Nr. 266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”). Jāņem vērā, ka pastāvīgi turēt ārā var tādu suni, kura genotips vai fenotips atbilst dzīvei āra apstākļos. Vienkāršiem vārdiem – tā anatomija, apmatojums, iedzimtība, veselības stāvoklis un uzbūve to atļauj. Tomēr šāds suņa dzīvesveids atbildīgam saimniekam rada gana daudz jautājumu, un ir svarīgi nodrošināt, lai katra ārā dzīvojošā suņa veselība netiktu apdraudēta un dzīvnieks justos labi.
Pirmais noteikums ir iespēja sunim patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, ko nodrošina būda aukstajā periodā un ēnaina, vēsa vieta karstajos mēnešos. Būdai jābūt suņa augumam atbilstošai: lai tajā ir viegli iekļūt, ērti gulēt un piecelties (likumā noteikts, ka tai gan garumā un platumā, gan augstumā jābūt vismaz 30 cm lielākai par dzīvnieka izmēru), un ziemā jānodrošina siltums, ko var panākt ar siltinātām, dubultām sienām. Īpaši svarīgi ir pakaiši, kam iesaka izmantot salmus vai sienu, bet ne audumu, lai nodrošinātu mitruma uzsūkšanu. Aukstajā laikā būdas durvīm jābūt noslēgtām, piemēram, ar aizkariem, lai neveidojas siltuma zudums. Jāatceras, ka aukstajā sezonā dzīvnieks patērē ļoti daudz enerģijas sevis sasildīšanai, tāpēc tam būs nepieciešams vairāk ēdiena un lielāks daudzums kaloriju. Vienmēr jāparūpējas par ūdens pieejamību, jo ūdens bļoda aizsalst, un dzīvnieks var ciest slāpes. Aukstās ziemās, kad temperatūra noslīd zem 20 grādiem, suns noteikti jāved iekšā. Bet ne vienmēr temperatūra ir noteicošā – mitrā un vēsā laikā suns var izjust pat lielāku diskomfortu, tāpēc situācija jāvērtē kritiski: ja suns izrāda diskomfortu, ir noguris un apātisks, tas nejūtas labi un būtu jāved iekštelpās.
Lai arī ir atļauts turēt suni ķēdē, ja tās garums ir 3 metri, kakla siksna vismaz 2 centimetrus plata un netraumējoša, kā arī dzīvniekam tiek nodrošinātas vismaz 30 minūšu ilgas pastaigas ik dienas un ja suns ir vecāks par 10 mēnešiem, tas noteikti nav labs suņa turēšanas variants. Suns jau sen vairs nav signalizācijas instruments, kas tiek turēts ķēdē un rejot dod ziņu saimniekam par zagļu vai svešinieku parādīšanos. Šāds suņa turēšanas veids, manuprāt, nav uzskatāms par ētisku un humānu izglītotā sabiedrībā, lai arī likuma ziņā tas ir pieļaujams. Dzīvnieki ir pilnīgi atkarīgi no cilvēkiem. Ja plāno suni nemitīgi turēt piesietu vai ievietotu nelielā voljērā, vai vispār vajag uzņemties rūpes par šo četrkājaini, kas ir bara dzīvnieks un lielisks draugs un komanjons?
Kas attiecas uz ārā dzīvojošiem suņiem karstajā laikā, jāņem vērā, ka šiem dzīvniekiem ir liels pārkaršanas risks. Ir obligāti jāparūpējas par ēnainas vietas nodrošināšanu. Ja suns mitinās voljērā, tam noteikti jābūt ar daļēju jumtu, kas nodrošina ēnu saulainajās dienās. Visbūtiskākā ir ūdens pieejamība – karstumā dehidratācijas jeb atūdeņošanās risks ir ļoti liels, tāpēc, ja plānots suni uz ilgāku laiku atstāt vienu, tam jānodrošina vairākas dzirdināšanas vietas un bļodas, kas nevar apgāzties.
Taču pats galvenais ir saprast, kas ir suņa cienīga dzīve. Kādam var šķist, ka pilsētas dzīvokļos mītošiem suņiem ir slikti apstākļi, kamēr citi tā domā par tiem suņiem, kas diennakti pavada zem klajas debess. Daudziem ārā dzīvojošiem suņiem, protams, ir zelta dzīve – plašas teritorijas, kur izskrieties, sava būda ar terasi, dīķi, kuros atveldzēties, un māja, kuru sargāt un būt noderīgam savam saimniekam. Daļa suņu, piemēram, aukstam klimatam piemērotu šķirņu pārstāvji, ar lielāko prieku gulēs, ierakušies sniegā, un nejutīs nekādu apgrūtinājumu. Attieksme pret dzīvnieku ļoti daudz pasaka par cilvēku un sabiedrību kopumā, tādēļ jāsaprot, kādu dzīvi mēs gribam savam sunim un vai tā nav pretrunā ar ētiskām vērtībām. Mūsu rokās ir mūsu dzīvnieku veselība un labklājība, tāpēc rūpēsimies par tiem tāpat kā par sevi!
Attēla avots: pexels.com