Kas jāņem līdzi pārvietojoties kopā ar suni?
Lamora un Mio ir ceļotāji ar pieredzi. Abi trenējas adžiliti, tādēļ bieži dodas uz sacensībām ārpus Latvijas – galvenokārt uz Poliju un Baltijas valstīm. Savukārt divreiz gadā suņi pievienojas saimniekiem arī tālākos atpūtas braucienos.
Suņi nekad nav lidojuši ar lidmašīnu, jo atrašanās kargo nodalījumā būtu pārāk liels stress – pat mazais Mio ir par smagu, lai paņemtu līdzi uz borta. Spīgana ceļo tikai ar personīgo automašīnu, pie kuras suņi pieradināti jau kopš mazotnes.
“Mēs aizbraucam uz laukiem, tad mēs aizbraucam pie draugiem, tad mēs aizbraucam vienkārši kaut kādu īsāku gabaliņu, mēs ļoti varējām tos gabalus, un principā šobrīd suņi jau ir pilnībā pieraduši, viņi spējīgi visu dienu nobraukt mašīnā,” stāsta Mio un Lamora saimniece Spīgana Spektore, “protams, mēs pa ceļam ļoti bieži stājāmies, mēs stājāmies ne retāk kā reizi četrās stundās, lielākoties mēs stājamies ik pa divām stundām apmēram. izlaižam ārā suņus izlocīt kājas, iedot padzerties, pastaigāt pie pavadām, un tad mēs braucam tālāk.”
Ko Mio un Lamora ņemtu līdzi pārbraucienos? Saraksts ir visai plašs: dokumenti, divi būri, pārtika, ūdens, dvieļi, sedziņas, bļodiņas, mitrās salvetes ķepu tīrībai, mantiņas, pavadas, atkritumu maisiņi un uzpurņi – tiem jābūt līdzi sabiedriskajā transportā.
Tāpat suņiem ir GPS izsekošanas ierīces, kas ļauj noteikt to atrašanās vietu, ja suns pēkšņi pazūd no saimnieka redzesloka. Noteikti kakla siksnā ir žetons ar saimnieku tālruņa numuru.
Kās jāņem vērā, plānojot pārbraucienu kopā ar suni?
Pirmkārt, jāizvērtē mīluļa veselības stāvoklis un uzvedība. Tas pats attiecas uz veselības problēmām, kas stresa situācijā var pastiprināties.
Otrkārt, nepieciešamie dokumenti. Lai suns ceļotu uz ES dalībvalstīm, obligāti vajadzīgs mikročips, Eiropas Savienības parauga pase un derīga vakcinācija pret trakumsērgu. Ja suns dodas uz kādu valsti ārpus Eiropas Savienības, prasības krietni atšķiras. Informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem var atrast Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā – sadaļā Ceļošana.
Kad dokumenti kārtībā, varam domāt par transportu. Visērtākais ceļošanas veids noteikti būs automašīna – ja viens suns pie tās ir pakāpeniski radināts.
“Kucēniem mēdz palikt slikti, mašīnā braucot, viņiem vēl nav tik labi nostabilizējies viss vestibulārais aparāts, viņi var siekaloties, viņiem var būt slikta dūša. Un tas patiesībā var tā būt līdz pat gadam, pusotra gada vecumam. Un tad jau suns nobriest, un tad viņš jau fizioloģiski jau savādāk reaģē uz braukšanu mašīnā,” atklāj Rimi mājdzīvniekiem eksperte, kinoloģe Ļena Valdmane.
Visdrošāk ir suni pārvadāt bagāžniekā. To no salona var nodalīt ar speciālu tīklu vai režģi. Tāpat var izmantot būri. Nekādā gadījumā nedrīkst suni pārvadāt klēpī vai blakus pasažiera krēslā – pat tad, ja šķiet, ka suns visu ceļu mierīgi gulēs.
“Var izmantot speciālus iemauktiņus un piesprādzēt suni ar speciālām drošības siksnām. Vai arī izmanot būri, kuru arī var likt uz aizmugurējā sēdeklīša, ja tas ir neliela izmēra suns, tad to būri arī attiecīgi ar drošības siksnām var piestiprināt. Vai arī tad bagāžniekā, vienkārši bagāžniekā vai izmantojot lielāku būri,” norāda Rimi mājdzīvniekiem eksperte, kinoloģe Ļena Valdmane.
Pirms ceļa sunim vajadzīga garāka pastaiga, kā arī ieteicams nebarot dzīvnieku divas stundas pirms braukšanas. Tas pats attiecas uz kārumiem – arī tie jāierobežo. Vienmēr mašīnā jābūt dzeramajam ūdenim. Ļoti svarīgi dzīvnieku vērot – ja suns kļūst pārlieku nemierīgs vai apātisks, saimniekam noteikti jāreaģē un jāapstājas. Pieturvietas vajadzīgas ne retāk kā reizi trīs stundās.
“Mašīnā tādas pašsaprotamas lietas var sunim radīt papildus diskomfortu vai stresu, piemēram, gaisa atsvaidzinātāji, ļoti skaļa mūzika, varbūt smēķēšana automašīnā, arī kaut kādu pārtikas, izteikta pārtikas smarža, tā kā par to arī vajag padomāt. Noteikti arī par to, kāda ir temperatūra mašīnā, lai suns nepārkarst un karstā, siltā laikā tas notiek ļoti strauji,” stāsta Rimi mājdzīvniekiem eksperte, kinoloģe Ļena Valdmane.
Kad galamērķis veiksmīgi sasniegts, sunim jāpalīdz iejusties jaunajā vietā. Tam noderēs būris, dzīvnieka mīļākā sedziņa vai mantiņa. Jāatceras, ka suns pēc garā ceļa būs noguris, tādēļ nevajadzētu uzreiz doties pētīt pilsētu – mīlulim nepieciešams adaptēties, īpaši tad, ja krasi mainījušies klimatiskie apstākļi. Un noteikti jāuzzina, kur atrodas tuvākā veterinārā klīnika.