Kas jāņem vērā, ja mājdzīvnieks dienas lielāko daļu uzturas pagalmā?

Kluba Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane iesaka dažus vienkāršus, bet svarīgus pamatprincipus, lai rosība svaigā gaisā būtu vērtīga sunim un neradītu raizes saimniekam.

1. Obligāti jāpārbauda žogs!
Pirmais un svarīgākais noteikums ir žoga drošība. Neatkarīgi no tā, vai mājā dzīvojat pastāvīgi, vai viesojaties tikai brīvdienās, sētas apsekošana jāveic regulāri, lai pārliecinātos, ka suņa vai laika zobs nav radījis nopietnus bojājumus. Žogs sunim ir kā robeža starp drošo un reizēm garlaicīgo pagalmu un nezināmo, vilinošo ārpasauli. Nokļūstot brīvsolī, suns automātiski tiek pakļauts dažādiem riskiem. Īpaši tas attiecas uz tiem mājas mīluļiem, kuriem nav klaiņošanas pieredzes, un kuri viesojas vasarnīcā tikai brīvdienās, tāpēc, izkļūstot brīvībā, var justies pārlieku satraukti, stresā vai nobijušies.

2. Par suņa klātbūtni jāinformē garāmgājēji
Suņa uzturēšanās pagalmā ir ierasta lieta, taču tāpat būtu vēlams pie sētas piestiprināt brīdinošo zīmi “Suns!” Ja suns teritorijā veic sargsuņa pienākumus, šādas norādes izvietošana ir obligāta. Neatkarīgi no tā, vai jūsu ķepainis miermīlīgi sauļojas uz lievenīša, vai riedams skrien gar sētu, šāda zīme informēs garāmgājējus un ļaus tiem savlaicīgi rīkoties – nenobīties no riešanas, pāriet uz ielas otro pusi, atsaukt savu suni no sētas utt.

3. Pagalma vide jāpielāgo suņa vajadzībām
Ja suns vasaras periodā ilglaicīgi uzturas ārā, saimniekam jānodrošina brīvi pieejams svaigs ūdens dzeršanai, kā arī patvērums no saules, lai pasargātu suni no pārkaršanas. Ja suns ir piemērots turēšanai āra apstākļos visa gada garumā, papildus tam jānodrošina arī patvērums no lietus, vēja un aukstuma – suņa augumam atbilstoša būda (būdai jāpārsniedz suņa izmēri augstumā, garumā un platumā vismaz par 30 cm). Voljērs ir labs risinājums gadījumos, kad suņa pārvietošanās teritorijā ir īslaicīgi jāierobežo, kā alternatīvu šādiem gadījumiem var izmantot arī kakla siksnu vai iemauktiņus un vismaz 3 metrus garu pavadu, kuru piestiprina pie koka vai cita nekustīga objekta. Gādīgiem suņu saimniekiem jāatceras, ka ārpus sētas ir daudz kairinājumu – riteņbraucēji, skrējēji, citi suņi, kas viegli aizkaitināmu rējēju var provocēt uz nevēlamu uzvedību. Dzīvžogs vai citi apstādījumi var palīdzēt norobežot suni no kairinājumiem ārpus sētas un šos riskus mazināt.

4. Arī sētas suns jāved pastaigās
Sabiedrībā ir iesakņojušies divi mīti par suņiem pagalmos. Pirmais mīts – sunim, kurš ikdienā uzturas pagalmā, nav jādodas pastaigās ārpus sētas; otrais mīts – suns pa pagalmu var izskrieties, un tas nav jānodarbina papildus. Arī pagalma sunim vajag nodarbi, fizisku slodzi un iespēju savu prātu nodarbināt dodoties pastaigā! Neatkarīgi no teritorijas lieluma, sunim regulāri (vismaz reizi nedēļā) jādodas ārpus ierastā perimetra, lai izpētītu jaunas teritorijas un ikdienas dzīvi padarītu interesantāku. Nogarlaikojušies suņi var demonstrēt nevēlamu uzvedību, piemēram, rakšanu, gaudošanu.

Ideja!
Viens no risinājumiem, lai nodarbinātu suni pagalmā – izveidot speciāli rakšanai paredzētu dobi un motivēt suni tur darboties, aprokot tajā kādu kārumu vai suņa mīļāko mantiņu. Suns būs nodarbināts un puķu dobes, iespējams, pasargātas no ķepaiņa nedarbiem.

Visiem suņu mīļiem kinoloģe Ļena Valdmane iesaka atcerēties, ka arī tad, ja suns dzīvo pagalmā, viņam ir nepieciešama nedalīta saimnieka uzmanība, rotaļas un pastaigas ārpus ierastās teritorijas.

Attēla avots – www.pixabay.com