Kucēna zobi ir asi kā mazas adatiņas. Katrs, kam mājās bijis kucēns, zina, kāda ir sajūta, kad rotaļājoties mazie zobiņi atstāj pēdas rokās, kājās vai uz apģērba. Vai tas ir normāli un pieļaujami? Jā, līdz noteiktai robežai košana ir atbilstoša uzvedība sunim kucēna vecumā. Tomēr kādi tam ir iemesli un kā rīkoties saimniekam?
Dabiska uzvedība
Košana ir daļa no kucēna dabiskās uzvedības, rotaļām, attīstības un pasaules iepazīšanas procesa. Pavērojot kucēnus savstarpējās rotaļās, var novērot, ka tie aktīvi viens ar otru rotaļājas, izmantojot zobus. Tomēr kucēna piena zobiņi ir asi kā adatiņas, un sajust nevainīgo rotaļu pēdas uz savas ādas var būt tiešām sāpīgi. Jāsaprot, ka līdz noteiktai robežai šī košana kā dabiskas uzvedības daļa ir pilnīgi normāla – tas ir attīstības posms, kas nenozīmē, ka kucēns izaugs par agresīvu suni. Uzmanība jāpievērš, ja košana sākas nevis spēļu laikā, bet, piemēram, aiztiekot trauku, no kura suns ēd, vai mēģinot izņemt priekšmetus no tā mutes – tas var liecināt par dominances izrādīšanu, un šāda uzvedība ir nevēlama. Svarīgi ir neveicināt košanu ar balvām vai uzmundrinājumu, bet likt saprast robežu, aiz kuras spēle kļuvusi sāpīga.
Zobu maiņa
Līdzīgi kā bērniem, arī suņiem piena zobi mainās uz īstajiem zobiem, un šajā periodā kairinājuma dēļ kucēnam var būt izteiktāka vēlme košļāt lietas, grauzt mantas un kost cilvēkiem rokās, kājās, drēbēs. Zobu maiņa ir dabisks process, kuru atvieglos un lieti noderēs speciālas mantiņas, kas masē smaganas. Pieļaujama arī kaulu graušana, vienīgi jāņem vērā, ka pirmajās reizēs, dodot sunim kaulus, rūpīgi jāuzmana, lai to graušana nav strauja, jāizvēlas kauli ar izteiktu skrimsli, nedrīkst dot termiski apstrādātus kaulus vai putnu stobrkaulus.
Stresa faktors
Vēl viens iemesls, kādēļ kucēni kož, ir stress, nogurums vai, gluži pretēji, aktivitāšu trūkums. Stresā un nogurumā vēlme kaut ko košļāt būs izteiktāka. Saimnieka uzdevums ir radīt apstākļus, kuros kucēns jūtas drošs un nodarbināts. Aktivitātes ir jāsabalansē, un to panākt lieliski palīdz komandu apgūšana jau agrīnā vecumā.
Ko darīt, ja kucēns kož?
Nav vienas universālas receptes, kā ierobežot košanu vai to apturēt. Viens veids ir novērsties un neturpināt spēli, ja tās gaitā košana kļuvusi pārāk uzstājīga. Otrs – izrādīt sāpes, piemēram, ar skaņu. Kucēni savā starpā signalizē viens otram par sāpēm ar smilkstēšanu. Strauja rokas atraušana, ja kucēns tajā kož, var tikt uzskatīta par spēli un iedrošinājumu to turpināt, tādēļ no straujām kustībām vajadzētu izvairīties. Lieliski noder arī uzmanības novēršana un koncentrēšana uz ko citu, piemēram, rotaļlietu, kurā var droši iekosties. Izvēloties mantiņas, jāņem vērā, lai tās nebūtu viegli sagraužamas un norijamas, bet veicinātu zobu maiņu un attīstību.
Audzināšana un apmācības sākas jau mājās, nevis suņu skolā, un jau no pirmajām kucēna dienām jaunajā mājoklī to var droši nodarbināt, mācot vienkāršas komandas – “sēdi”, “guli”, “šurp”, “gaidi”, apbalvojot to izpildi ar pozitīvu stimulu – mantu vai našķi. Nodarbināts kucēns mazāk kodīs, jo nebūs uzkrājis lieku enerģiju, kas veicina pārāk aizrautīgas rotaļas.
Jebkura suņa ienākšana ģimenē ir liels notikums, un ikkatram suņa saimniekam ir vēlams apmeklēt suņu skolu, lai labāk izprastu savu mīluli un veidotu kvalitatīvas attiecības visā tā mūža garumā.
Attēla avots – pexels.com