Lai arī Eiropas Savienībā un Latvijā ausu kupēšana jau gadiem ilgi ir ar likumu aizliegta procedūra, joprojām ikdienā var redzēt daudzus suņus, kam ir veikta šī procedūra. Agrāk ausu un astu kupēšana tika veikta konkrētu vajadzību nolūkā. Piemēram, Vidusāzijas un Kaukāza aitu suņiem, kuru darba uzdevums bija sargāt ganāmpulku, tas palīdzēja cīņā ar vilkiem, lai būtu mazāk vietu, kur iekost un traumēt suni.
Šobrīd Latvijā astes kupēšana ir atļauta konkrētām medību suņu šķirnēm, un to nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums. Šis likums nosaka arī to, ka ir aizliegta dzīvnieka pakļaušana izskatu pārveidojošām vai citām neārstnieciskām procedūrām, ja to nepieciešamību nav noteicis un tās nav veicis praktizējošs veterinārārsts. Ausu kupēšana pieļaujama tikai gadījumā, kad ir apdraudēta suņa veselība, piemēram, ir auss hematoma, kas atkārtojas pēc standarta ārstēšanas, audzēji, nedzīstošas čūlas, bet tie visi ir stingri izņēmuma gadījumi. Kāpēc tad vispār tik daudziem suņiem tiek mainīts vizuālais izskats, veicot ausu un astu kupēšanu?
Cilvēks grib, bet ko dzīvnieks?
Ausu kupēšana tiek veikta cilvēka iegribu dēļ. Tā tiek panākts, cilvēkaprāt, draudīgāks un nopietnāks izskats. Šis iemesls nav medicīnisks, tas ir estētisks. Jāņem vērā, ka tā ir operācija, kura tiek veikta anestēzijā, tai ir atbilstošs dzīšanas periods, kas dzīvniekam sagādās diskomfortu, brūces ir atbilstoši jākopj, un sunim tā mēdz būt traumatiska pieredze. Te ir būtisks ētikas jautājums – ja mums nepatīk konkrētā šķirnes pārstāvja izskats tāds, kāds tas ir, vai tas dod tiesības to mainīt pēc saviem ieskatiem? Skaidrs, ka nē. Tie ir gadu laikā izveidojušies pieņēmumi par to, kas izskatās skaisti, un ir laiks tos mainīt.
Kā ar ekstremitātēm?
Ir jāņem vērā, ka ausis un aste sunim ir ne bez iemesla. Aste ir mugurkaula pagarinājums, un tās nogriešanai nav pamata (izņēmuma gadījumi ir likumā noteiktie medību suņi, kā arī traumas, kas radušās, asti sasitot vai salaužot). Gan astes, gan ausu kustības ir veids, kā suns pauž savas emocijas un mācās tās atpazīt citos suņos. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ suņiem ar kupētām ausīm biežāk novēro agresiju pret sugas brāļiem – tie gluži vienkārši neprot emocijas nolasīt, jo neprot tās paust ar savu ķermeņa valodu. Atņemot sunim ausis, tiek atņemta daļa no viņa dabiskajām ķermeņa valodas izpausmēm. Agrāk tā dēvētajām “cīņas suņu” šķirnēm kupēšanu veica arī šī iemesla dēļ – agresijas veicināšanai, lai suns nespētu lasīt un paust emocijas, piemēram, ar ausīm un asti izrādīt bailes un miermīlīgumu. Protams, tas nodrošināja arī draudīgu izskatu un neļāva pretiniekam aizķert šīs jutīgās ķermeņa daļas. Mūsdienu pasaulē suņu cīņas ir nelikumīgas un viennozīmīgi iekļaujas cietsirdīgas izturēšanās kategorijā. Šo šķirņu pārstāvji šobrīd tiek iegādāti kā kompanjoni, jo ir brīnišķīgi sabiedrotie ģimenei, ja tiek atbilstoši audzināti, un vajadzības pēc kupētām ausīm nav nekādas – viņi jau ir skaisti!
Konsultējies ar profesionāļiem
Nereti ir gadījumi, kad klienti prasa, vai nevajadzētu Stafordšīras terjeram vai pitbulterjeram kupēt ausis, jo audzētājs vai forumi teikuši, ka citādi ausis iekaisīs. Šis mīts ir nu jau zinātniski kliedēts, jo ausu iekaisumu riski un iemesli ir dažādi, piemēram, viens no biežākajiem iemesliem ir alerģiskas izcelsmes. Neatkarīgi no tā, vai ausis ir kupētas vai nē, šie riski pastāv jebkurā gadījumā. Visiem suņiem ausis ir jāpārbauda vismaz reizi nedēļā. Ja vadītos pēc nepatiesā priekšstata ar ieguvumiem veselībai, ko rada kupētas ausis, katram sunim ar skaistām, nokarenām ausīm, piemēram, spanielam, labradoram un retrīveram, arī būtu aktuāls šis ieteikums. Tomēr tādus mēs nedzirdam, jo šo suņu izskats mums patīk tieši tāds – ar garām ausīm. Ja kāds apgalvo, ka bez šīs procedūras būs jācīnās ar ausu iekaisumiem, iesaku vērsties pie kompetenta veterinārārsta, lai izrunātu ausu iekaisumu cēloņus un risinājumus.
Vai likumu var apiet?
Ir valstis, kurās ausu kupēšana ir atļauta, tādēļ bieži suņi, kam cilvēki vēlas redzēt kupētas ausis, tiek ievesti no tām. Ir gadījumi, kad saimnieki vai audzētāji ar saviem suņiem dodas uz šīm valstīm, lai veiktu procedūru tur. Tomēr jāņem vērā, ka par procedūras veikšanu Latvijā atbildību uzņemas ne tikai veterinārārsts. Likums skaidri nosaka: ir aizliegta dzīvnieka pakļaušana šīm manipulācijām, tātad arī apzināta došanās no valsts, kurā aizliegts kupēt ausis, uz valsti, kurā tas ir likumiski atļauts. Tas ir uzskatāms par likuma pārkāpumu, kas klasificējams kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku.
Mana pārliecība ir tāda, ka dzīvnieki ir jāciena. Mums nav tiesību savu iegribu dēļ mainīt to izskatu pēc pašu un sabiedrības izdomātajiem skaistuma standartiem. Ar savu ķermeni mēs varam rīkoties pēc sirds patikas, bet sunim nav iespējas pastāvēt par sevi, ja saimnieks nolēmis pieņemt kādu lēmumu attiecībā uz četrkājaino draugu. Ir laiks mainīt domāšanu un iemīlēt suni tādu, kāds tas ir. Lai astes luncinās un ausis vējā plīvo!
Attēla avots: pexels.com