Sirds mazspēja sunim – kā atpazīt pazīmes un iespējami ātrāk atklāt saslimšanu?

Kādām suņu šķirnēm visbiežāk tiek novēroti sirdsdarbības traucējumi?

Sirds problēmas var skart jebkuru suni, tomēr biežāk sirds saslimšanas novēro veciem suņiem un miniatūrām šķirnēm – Jorkšīras terjeriem, toiterjeriem, šicū, pūdeļiem, takšiem, pekiniešiem un citiem. No lielo šķirņu suņiem sirds slimības biežāk tiek diagnosticētas vācu aitu suņiem, bokseriem un dobermaņiem.

Kā zināt, ka suni skāruši sirdsdarbības traucējumi?

Sirds slimības ir ļoti daudzveidīgas atkarībā no tā, kura sirds daļa skarta, tomēr pazīmju kopums ir līdzīgs. Visbiežāk saimnieki pamana, ka suns vairs nepanes slodzi, sāk pagurt pastaigu laikā, intensīvi elst vai pat mainās mēles krāsa – no rozīgas uz zilganu.

Ļoti bieži tiek novērots klepus, sevišķi pēc ilgstošas atrašanās vienā pozā, piemēram, no rītiem pēc gulēšanas, kad plaušās sakrājies šķidrums un dzīvnieks mēģina izklepoties, it kā būtu aizrijies. Ja ir atteces traucējumi un sirds nespēj pumpēt asinis, kas labajā sirds pusē attek no organisma un tālāk jāvirza uz plaušām, mēdz novērot tūsku ķermenī un šķidruma krāšanos vēdera dobumā.

Kādām pazīmēm jāpievērš īpaša uzmanība?

Ja novēro kādu no šīm pazīmēm, noteikti vērsies pie veterinārārsta:

• nogurums,
• elsošana,
• slodzes nepanesamība,
• svara zudums un apetītes trūkums,
• klepus.

Kā tiks uzstādīta diagnoze un ārstēta saslimšana?

Lielākā problēma ir tāda, ka sirds mazspēja tiek atklāta tikai tad, kad pazīmes jau ir izteiktas un sirds muskulis neatgriezeniski izmainīts. Pastāv kompensējošie mehānismi – kādu laiku sirds spēj veikt savas funkcijas, neparādot minētās klīniskās pazīmes. Tomēr, regulāri apmeklējot veterinārārstu, vizītes laikā tiek auskultēta jeb izklausīta sirds, un nelieli blakustrokšņi vai ritma izmaiņas var ļaut ātrāk rasties aizdomām par sirds mazspēju un ātrāk pieņemt lēmumu par izmeklējumu nepieciešamību.

Jo savlaicīgāk uzstādīta diagnoze, jo veiksmīgākas ārstēšanas iespējas. Nevajag satraukties pirms laika, ja veterinārārsts iesaka izmeklēt sirdi. Reizēm blakustrokšņi nenozīmē, ka turpmāk būs jālieto medikamenti, bet pietiks ar dzīvesveida un diētas maiņu, piemēram, svara samazināšanu.

Sirds izmeklējumi tiek veikti līdzīgi kā cilvēkam: pamatā tiek veikta sirds sonogrāfija – ehokardiogrāfija, elektrokardiogramma un rentgens, kas ļauj noskaidrot izmaiņas sirdī un tās vadītājsistēmā. Atkarībā no izmaiņām tiek piemērota ārstēšana, kas gan parasti ir jāturpina mūža garumā un regulāri jākontrolē dzīvnieka veselības stāvoklis.

Ko saimnieks var darīt, lai viņa dzīvnieku tas neskartu?

Iedzimtu slimību gadījumā diemžēl ietekmēt var gaužām maz. Iegādājoties suni ar noslieci uz sirds saslimšanām, vēlams rūpīgi noskaidrot, vai kucēna priekštečiem ir bijušas sirds slimības vai veikta diagnostika.

Ikdienā saimnieks var rūpēties par kvalitatīvu ēdienu, nepieļaut aptaukošanos, nodrošināt regulāru un šķirnei piemērotu slodzi, bet galvenais – pievērst uzmanību jebkādai neraksturīgai uzvedībai vai tās izmaiņām un vērsties pie veterinārārsta, ja šķiet, ka mīluli piemeklējušas veselības problēmas.

Mūsu četrkājaino draugu veselība ir atkarīga no mums, rūpēsimies par to kā par savējo!

Attēla avots – pexels.com