Šos abus barošanas modeļus būtībā atšķir tikai viena lieta: BARF piekritēji uzskata, ka sunim uzturā ir jāsaņem neliels daudzums augu valsts produktu, bet Prey Model piekritēji uzskata, ka sunim ir jāēd tikai dzīvnieku izcelsmes produkti jeb vesels medījums un tieši tādās gaļas un kaulu proporcijās, kā tas ir medījumā.
Kādēļ izvēlēties svaigbarošanu?
Viens no galvenajiem mūsdienu dzinuļiem, kādēļ suņu saimnieki izvēlas šādu barošanu, ir suņa veselība, ko svaigbarošana patiešām uzlabo. Spīdīgāks kažoks, balti zobi un spēcīgs sakodiens, vesela āda, mazāk izkārnījumu, augstāks enerģijas līmenis ikdienā, stipra imunitāte – tie ir vieni no populārākajiem iemesliem, kas iet roku rokā ar pārliecību, ka sunim uzturā jālieto tāda barība, kādu savvaļā patērē tā sugasbrāļi.
Lai suņa uzturs būtu pilnvērtīgi sabalansēts un neveidotos barības vielu deficīts, ir vajadzīgas zināšanas par suņu uzturu. To nevar salīdzināt 1:1 ar to, ko ēdam mēs paši, jo cilvēku un suni šķir ļoti būtiska atšķirība – suns ir gaļēdājs (īsais gremošanas trakts) ar visēdāja iezīmēm, bet cilvēks ir visēdājs (garais gremošanas trakts). Tātad tas, kas atrodas uz mūsu šķīvjiem, nav piemērots sunim. Svaigbarošana ir kļuvusi tik populāra, ka nu jau ir iespējams iegādāties suņu svaigbarību, kas ir proporcionāli sagatavota atbilstoši BARF modelim. Tomēr, ja vēlies sava suņa maltīti veidot pats, noteikti vērsies pie kāda svaigbarošanas speciālista pēc palīdzības. Īpaši tas ir attiecināms uz liela izmēra suņu saimniekiem, jo liela suņa barošanai krietni izdevīgāk ir gaļu iegādāties tirgū un dalīt porcijās pašam, nevis pirkt jau gatavu.
BARF modelis paredz, ka sunim uzturā ir jāsaņem 50–70% muskuļgaļas, 15–30% kaulu un skrimšļu, 10–30% orgānu (no kuriem 5% ir aknas) un 10% augu valsts produktu. Lielu lomu šajā procentu sadalījumā nosaka suņa vecums un individuālās barošanas īpatnības, alerģijas un citi barošanu ietekmējoši faktori. Noteikti nevajadzētu aprobežoties ar viena veida gaļu, bet ievērot olbaltumvielu avotu rotāciju, mainot gaļas veidus pa dienām, nedēļām vai mēnešiem. Tāpat barību ir iespējams papildināt ar dažādiem uztura bagātinātājiem – omega-3 tauksskābēm, kokosriekstu eļļu, spirulīnas pulveri, dažādiem probiotiķiem u. c.
Īpaša uzmanība jāpievērš tieši augu valsts produktu pasniegšanas veidam. Tie pirms došanas sunim noteikti ir smalki jāsarīvē vai jāblendē, jo suņa siekalas nesatur tādus fermentus, kas produkta šķelšanu uzsāktu jau mutē. Suņa sakodiens nav piemērots augu valsts produktu smalcināšanai, un tā gremošanas trakts šo produktu gabalus nesašķeļ, kā rezultātā zarnās neuzsūcas visas nepieciešamās barības vielas.
Kam pievērst uzmanību?
Lielākais svaigēdāju ēdienkartes trūkums ir nepietiekams iekšējo orgānu daudzums uzturā. Daudzi suņi atsakās ēst aknas vai nieres to īpatnējās smaržas un konsistences dēļ, bet ir dažādi veidi, kā šos produktus pasniegt sunim – piemēram, saldētus vai samaltus kopā ar pārējo barību. Iekšējie orgāni ir ļoti nozīmīga barības komponente, jo tie ir galvenais vitamīnu avots. Tāpēc noteikti neaizmirsti par tiem!
Tāpat nenāk par ļaunu lieku reizi atgādināt, ka kaulus sunim drīkst dot tikai jēlus. Termiski apstrādāti kauli savu konsistenci maina no elastīgas uz šķembās lūstošu, un pastāv risks, ka šādi kauli iesprūdīs suņa zarnās vai pārdurs tās. Kauli noteikti ir jāiekļauj suņa uzturā (bet tikai svaigā veidā), jo tie ir galvenais kalcija avots, kas ir īpaši svarīgi suņiem agrīnajos attīstības posmos.
Pirms uzsāc svaigbarošanu, noteikti konsultējies ar kādu svaigbarošanas speciālistu. Vairāk par svaigbarošanu vari lasīt interneta vietnē www.svaigbarosana.lv un noskatīties video Rimi mājaslapā - ŠEIT