Gluži kā cilvēkus, arī suņus un kaķus skar dažādas hormonālas saslimšanas. Vai zinājāt, ka vienas no visbiežāk sastopamajām saistītas ar vairogdziedzeri? Vairogdziedzeris ir maza izmēra iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas novietots kakla rajonā abās pusēs trahejai. Lai arī neliela izmēra, tas var ietekmēt ļoti daudzas orgānu sistēmas un funkcijas. Ražojot hormonus, tas rūpējas par vielmaiņu, ietekmē sirdsdarbību, enerģijas līmeni, apmatojuma kvalitāti, nieru un aknu funkcijas.
Kā zināt, ka vairogdziedzeris nestrādā normāli?
Kaķiem un suņiem vairogdziedzera problēmas izpaužas ļoti dažādi. Kaķus skar vairogdziedzera hiperfunkcija jeb hipertireoze. Tas nozīmē, ka vairogdziedzeris pastiprināti ražo hormonus, un visbiežāk tas ir labdabīga vairogdziedzera audzēja dēļ. Vairogdziedzera hiperfunkcija parasti skar gados vecus kaķus, tādēļ ir ļoti būtiski, dzīvniekam kļūstot vecākam, veterinārārstu apmeklēt 1–2 reizes gadā, pat ja problēmu un sūdzību vēl nav. Kaķiem ar hipertireozi bieži ir pastiprināta apetīte, taču tie ir tievi, mēdz būt agresīvi un hiperaktīvi, apmatojums ir nespodrs, bieži izspūris, kaķis izteikti daudz dzer un urinē, reizēm pat ir vemšana un caureja. Veterinārārsts vairogdziedzera hiperfunkcijas diagnostikai novērtēs gan dzīvnieka klīniskās pazīmes, gan veiks asins izmeklējumus hormonu līmeņa noteikšanai un, iespējams, nozīmēs arī sonogrāfiju. Slimību var kontrolēt, lietojot atbilstošus medikamentus vai barību. Neārstējot šī saslimšana kaķim radīs paaugstinātu spiedienu, kas savukārt var radīt papildu slodzi sirdij un izraisīt tās bojājumus. Paaugstinātais spiediens var būt arī cēlonis nieru mazspējai un citu orgānu problēmām. Laicīgi uzstādīta diagnoze un uzsākta ārstēšana būtiski uzlabo kaķa dzīves kvalitāti un pagarina mūžu kaķiem ar vairogdziedzera hiperfunkciju.
Suņu vairogdziedzera saslimšanas visbiežāk saistītas ar tā palēninātu darbību jeb hipotireozi. Ņemot vērā vairogdziedzera būtisko ietekmi uz vielmaiņu, suņiem ar šo saslimšanu bieži ir liekais svars pat bez ēdināšanas izmaiņām, tie ir lēnīgi, noguruši, tiem mēdz būt apmatojuma zudums bez niezes, parasti simetriski vēdera sānos, astes rajonā un uz pakaļkājām. Palēnināta vairogdziedzera darbība parasti skar suņus pusmūžā, un, lai arī var būt jebkurai suņu šķirnei, ģenētiski lielāka nosliece uz to ir labradoriem, zeltainajiem retrīveriem, dobermaņiem, spanieliem un bokseriem. Tāpat lielāks hipotireozes risks ir kastrētiem dzīvniekiem. Labā ziņa – pēc diagnozes uzstādīšanas ir pieejama salīdzinoši vienkārša un lēta ārstēšana, kas ļauj sunim ar šo saslimšanu dzīvot kvalitatīvu mūžu.
Ja novēro kādu no minētajām pazīmēm, noteikti dodies ar savu mīluli pie veterinārārsta! Regulāras pārbaudes un rūpīga izmeklēšana palīdz savlaicīgi atklāt organisma problēmas un dod iespēju tās risināt, lai mūsu draugi būtu ar mums kopā pēc iespējas ilgāk.
Attēla avots: pexels.com