Kamanu suņi ziemeļu reģionos jau gadu tūkstošiem ir palīdzējuši cilvēkiem pārvietoties un izdzīvot skarbos apstākļos. Par ziemeļu kamanu suņiem tiek uzskatītas vairākas šķirnes: Aļaskas malamuti, Aļaskas un Sibīrijas haskiji, eirodogi, Grenlandes suņi un samojedi. Kamanas velk arī laikas, kurchāri, veimārieši un citas šķirnes, kam patīk skriet, tomēr pēdējās divas nebūs piemērotas aukstam klimatam. Vairāk stāstīsim par divām populārākajām šķirnēm mūsu platuma grādos – Aļaskas malamutu un Sibīrijas haskiju. Tie pilda līdzīgas funkcijas, taču ir ļoti atšķirīgi.
Sibīrijas haskija izcelsme ir Ziemeļaustrumāzija, kur šīs šķirnes pārstāvji vēsturiski vilkuši kamanas un sargājuši cilvēkus. Tie ir vidēja izmēra, sportiskas miesasbūves, to apmatojums un ķermeņa uzbūve ļauj izturēt skarbus apstākļus, un vēsturiski tiem piemīt liela fiziskā izturība, neskatoties uz savu ne tik lielo izmēru (svars variē no 16 līdz 27 kg). Tiem ir ļoti dažādu krāsu acis, nereti – dzidras, koši zilas vai katra acs savā krāsā, kas apbur un valdzina cilvēkus.
Aļaskas malamuts ir vizuāli līdzīgs haskijam, taču atšķiras izmērs – malamuti ir lielāki, masīvāki (svars 38–56 kg), un to acis nebūs katra savā krāsā. To izcelsme ir Aļaska, bet nosaukums cēlies no eskimosu cilts nosaukuma. Tie selekcionēti smagu kravu vilkšanai skarbos vides apstākļos, un darbs tiem ielikts šūpulī. Malamutiem ir ļoti raksturīga vokalizēšana, saukta arī par runāšanos, kas ir izteiktāka nekā haskijiem.
Kas šiem līdzīgas izcelsmes, bet tomēr tik dažādajiem suņiem kopīgs un raksturīgs mūsdienās? Nerunājot par vizuālajām īpašībām un ziemeļiem piemēroto uzbūvi, kopīgs ir tas, ka tie ienākuši mūsu mājās un ģimenēs, kļūstot par kompanjoniem. Ņemot vērā vēsturiski ciešo nemitīgo saskarsmi ar cilvēku un atbildību pret savu baru, tie aizvien ir lieliski ģimenes suņi, bet jārēķinās ar to īpatnībām. Bieži priekšstats par šiem suņiem tiek gūts no filmām, kur tie ir paklausīgi, jau piedzimstot, bet tā gluži nav – gudrība tiem piemīt ļoti liela, bet tikpat liela ir spītība un vēlme dominēt.
Raksturs
Nereti cilvēkus apbur šo suņu vizuālās īpašības un valdzinājums, bet haskiji un malamuti ir ļoti bieži viesi dzīvnieku patversmēs, kā arī regulāri redzami sludinājumi, ka šie suņi pazuduši. Kāpēc tā? Jo cilvēki ar tiem ne vienmēr tiek galā un šo šķirņu suņu iegādei nepievēršas gana atbildīgi. Paņemot suni, ir jāapzinās tā izcelsme un vajadzības. Šiem suņiem vajag skriet – un daudz! Tiem vajag darbu un disciplīnu. Tie nebūs istabas suņi, kam gana ar bumbiņu dzīvoklī un divu stundu pastaigu, to asinīm ir jāriņķo, tiem vajag mērķi. Nepietiekami patērējot enerģiju, to uzvedība var kļūt destruktīva – tie raks, plēsīs, bēgs. Daudz tiek runāts par šo suņu apmācīšanu. Apmācīt var visus, bet šiem suņiem vajadzīgs atbildīgs, nosvērts, stingrs un disciplinēts saimnieks, kas gatavs strādāt un rēķinās ar suņa spītību un temperamentu. Šīm suņu šķirnēm nav raksturīga klasiska riešana, tie “runājas”, līdz ar to sarga funkcijas var būt ierobežotas, bet sava bara aizstāvēšanas instinkts gan tiem piemīt. Tāpat jāparūpējas par kārtīgu nožogojumu, jo sēta nebūs šķērslis – ja tai var parakties apakšā vai pārlēkt pāri, suns to arī darīs. Jebkurš suns ir atbildība. Suns, kura ģenētikā ir iekodētas konkrētas funkcijas, – vēl lielāka, jo saimniekam jābūt drošam, ka spēs sniegt suņa vajadzībām atbilstošu dzīves kvalitāti.
Veselība un šķirnes kopšana
Veselības ziņā haskijs un malamuts ir salīdzinoši izturīgi, biežākās problēmas saistītas ar locītavu un acu veselību. Runājot par apmatojuma kopšanu, tas ir ļoti būtiski, jo abām minētajām suņu šķirnēm ir divu slāņu apmatojums ar biezu pavilnu. Rūpīgi jāseko līdzi, lai apmatojums nesaveltos, var būt nepieciešama regulāra ķemmēšana, sevišķa vērība ādai jāpievērš karstā un mitrā laikā.
Vai kamanu suņi ir piemēroti kā ģimenes suņi? Jebkurš suns ir jāaudzina, un to nedrīkst atstāt bez uzraudzības ar bērniem. Tomēr haskiji un malamuti gribēs un labprāt piedalīsies ģimenes aktivitātēs, sevišķi, ja tiks atbilstoši socializēti kucēnu vecumā (gan ar cilvēkiem, gan ar citiem suņiem). Pieauguši pārstāvji ar grūtībām pieņems kaķus un reizēm arī citus suņus, tādēļ socializācija un dresūra ir ļoti svarīga.
Mēdz teikt, ka šie suņi – tas ir dzīvesveids. Tie mudina kustēties, sportot un uzsākt jaunas aktivitātes kopā un katru dienu! Šie suņi apvieno milzu valdzinājumu un tikpat lielu atbildību mūža garumā. Starp citu, Latvijā kamanu suņu sākotnējā nodarbe nekur nav zudusi – arī pie mums var izbraukt ar kamanu suņiem un iepazīties ar šo sporta veidu, piedzīvot šo suņu azartu un apbrīnojamo gudrību. Šādu aktivitāti piedāvā, piemēram, Sniega suņi