Sīkajai motorikai ir liela loma bērna valodas attīstībā un intelektuālās izaugsmes procesā. Centri, kas atbild par pirkstu veiklību un valodas spējām, smadzenēs atrodas viens otram līdzās.
Pēc iespējas vairāk – uz grīdas
Pēc piedzimšanas zīdainim rociņas ir savilktas dūrēs. Divu vai trīs mēnešu vecumā plaukstām jau būtu jābūt atvērtām. Aptuveni četrus piecus mēnešus vecam bērnam, atrodoties pozīcijā uz vēdera un ceļot ķermeņa augšdaļu, vajadzētu balstīties nevis uz dūrītēm, bet plaukstām. To veicina dažādu priekšmetu satveršana un pārlikšana no vienas rokas otrā, ko mazais iemācās jau visai drīz pēc ierašanās šajā pasaulē. Tāpat mazulim attīstīties palīdz tas, ka viņam ļauj dzīvoties pa grīdu.
Pati pirmā mantiņa, ko dot bērnam sīkās motorikas attīstīšanai, ir lupatiņa, vislabāk – kokvilnas, jo tas ir mazulim draudzīgs materiāls.
Kā nākamos J. Bovtramoviča min ērti satveramus grabuļus, riņķus u. tml. Nav būtiski, vai riņķim ir, piemēram, izcilnīši. Šāda veida papildinājumi ir būtiski sensorās motorikas attīstībai, taču sīko motoriku trenē tieši satvēriens, plaukstu un pirkstu kustības.
“Jā” ēšanai ar rokām
Kad bērns jau sēž un ēd piebarojumu, jāļauj mazajam pašam turēt rokā karoti, maizi un visus citus pārtikas produktus, ko var ēst ar rokām. “Šādā veidā sīkā motorika tiks trenēta regulāri,” norāda fizioterapeite.
Apmēram deviņu mēnešu vecumā zīdainis apgūst tā saukto pincetes tvērienu. Tad viņam var piedāvāt dažādas koka mantas, piemēram, puzles. No trīs daļām saliekami lācēni vai cita veida attēli veicina satvēriena attīstību.
Ja vecāki ne uz mirkli nenovērš uzmanību no bērna, rotaļām var izmantot arī dabas materiālus – kastaņus, zīles, čiekurus, pupiņas, akmentiņus.
To visu var pārlikt no viena trauka citā, bērt u. tml. “Taču mazi bērni visu liek ne tikai mutē, bet arī bāž ausīs, degunā, tāpēc visu laiku jāskatās līdzi,” atgādina J. Bovtramoviča.
Māksla un rokdarbi
Ap divu gadu vecumu mazajam var piedāvāt zīmēt ar zīmuli, bet lielākiem bērniem – arī ar krītiņiem vai krāsām, kas lietojamas, izmantojot otu. Tāpat sīkās motorikas attīstībai labas ir pirkstiņkrāsas, kurās var iemērkt pat visu plaukstu un veidot paša iedomātus mākslas darbus.
Lielākiem pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem vērtīgs palīgs sīkās motorikas attīstībā ir plastilīns. No tā var ripināt bumbiņas, veidot garas desiņas utt. “Arī lietu veidošana no māla ir vērtīga. Keramikas pulciņi bērniem ir pieejami jau diezgan agrīnā vecumā,” pauž speciāliste un piebilst, ka arī visi citi rokdarbu pulciņi ir ļoti piemēroti sīkās motorikas attīstībai.
“Ap četru gadu vecumu vecāki kopā ar bērnu var gatavot ziepes, kas ir ļoti laba nodarbe.
Masai var pievienot pērlītes, sīkus nieciņus, un tad speciālās formiņās veidot savas ziepes.”
Vēl dažas idejas
- Izmanto zirņus, pupiņas un visu citu, ko var līmēt uz papīra, veidojot gleznas.
- No brūnajām papīra auklām, kas ir gana blīvas un paresnas, satin apli. Tālāk uz tā veido zīmējumu vai glezniņu, uzlīmējot citus materiālus.
- Spēlēšanās smilškastē, smilšu bārstīšana un rakšana ar rokām ir sīkās motorikas attīstībai draudzīga nodarbe. Šim nolūkam var izmantot arī putraimus, mannu, grūbas, kukurūzu, kartupeļu cieti, kas rada interesantu, gurkstošu skaņu.
- Sfēriskā satvēriena treniņam labas ir mazas plastmasas pudelītes, kurās sabērti zirņi vai citas skanošas lietas. Tās aizskrūvē, lai saturs neizbirst, un piedāvā mazajam turēt rokās, kratīt un klausīties paša radīto skaņu.
- Neuzpūstā balonā ieber kartupeļu cieti, aizsien galu un dod bērnam spaidīt. Viņam patiks sajūtas, ko rada šī nodarbe. Papildu interesantumu rada klāt pievienots zirnis vai pupa, kas, mīcot balonu, jāsatausta. Tā kā balons var pārplīst, bērnu šīs rotaļas laikā nepieciešams stingri uzraudzīt.Vērtīga rotaļlieta ir veramās koka puzles, kur attēlu kopā satur aukla.
- Plaukstu masāžai var izmantot tā sauktās ezīšu bumbiņas, grabuļus ar reljefiem utt.
Zināšanai
- Maziem bērniem var piedāvāt Montessori nodarbības, jo tās vērstas uz sīkās motorikas attīstību.
- Sīko motoriku attīsta arī šaha spēle, klavierspēle u. c.
- Jomas, kuras ietekmē sīkā motorika, ir arī redze, koordinācija, atmiņa, spēja koncentrēties, reakcijas ātrums.