3 soļi, kā raisīt bērnā sportisko interesi
Sertificēts fitnesa treneris Kārlis Matisāns atklāj 3 pamatlietas, kas veicina bērnos interesi par sportiskām aktivitātēm un palīdz nezaudēt to.
Laba vide
Šis nosacījums ir iedalāms vairākos apakšpunktos:
- Bērniem patīk darīt lietas barā. Vienalga, vai tie ir vecāki, kaimiņu bērni vai kādi citi sportotāji. Turklāt darbošanās kopā raisa bērnam fantāziju. Piemēram, kā iemest bumbu grozā vai aizsist badmintona volāniņu u. tml.
- Ja, piemēram, bērns pirmo reizi iemetis bumbu grozā, noteikti vēlams izvairīties no tādiem teikumiem kā “super, tev beidzot sanāca!”. Svarīgāk ir novērtēt mazā cilvēka centību un mērķtiecību, paslavējot, ka viņš turpina mēģināt to izdarīt. Tas ļaus bērnam gūt iespējami lielāku prieku no paša procesa, reizē nenoniecinot visu to, kas darīts līdz gūtajam rezultātam. Un pirmsskolas vecuma bērnam galvenais ir arī pats process, jo tā viņam veidojas pamats attieksmei pret lietām nākotnē.
- Ir jārespektē bērna izpausmes veids. Ja viņš vēlas mest bumbu groza virzienā, dažādi jokojoties, to vajag ļaut, sevišķi līdz skolas vecumam. Vēl jo vairāk, ja tas nav kāds sporta veids, kurā viņam ir nepieciešamība iemācīties mest bumbu grozā tehniski pareizi. Līdz septiņu gadu vecumam vēlams visiem šādus rāmjus palikt malā, lai nesagandētu bērna prieku par darbošanos.
Intereses saglabāšana
Ja bērnam pašam būs interese darīt kādas lietas – spēlēt bumbu, skriet, lēkt vai jebko citu –, viņš pats meklēs iespējas un prasīs vecākiem, kad atkal varēs to darīt. Taču ir svarīgi šo interesi nenoplacināt. Piemēram, ja bērnam šķiet aizraujoši bumbas spēles laikā atņemt vecākam bumbu, tad, visticamāk, viņa interese ir tieši pats bumbas atņemšanas moments.
Vecākam nevajag izrādīt savu pārākumu – skaties, es esmu lielāks un varu pacelt bumbu tik augstu, ka tu to nekad neaizsniegsi!
Varas izpausmes rotaļās ar bērnu ir jānoliek malā, lai viņam radītu pozitīvu pieredzi un vēlmi darīt to atkal.
Sporta inventārs
Mūsdienās pieejamas dažnedažāda smaguma, izmēra un krāsu bumbas un viss cits dažādiem sporta veidiem. Tomēr pat, vecākuprāt, vismodernākā, skaistākā, krāsainākā vai kā citādi labākā lieta var neradīt bērnā nekādu interesi par nodarbi, kam tā paredzēta. Un iemesls ir vienkāršs – visbiežāk vecāki izvēlas, kādu, piemēram, bumbu bērnam pirkt, nevis pajautā to viņam pašam. Tieši tāpēc ir situācijas, kad bērns, rotaļu laukumā redzot kādu citu bumbu, grib tieši to, nevis savējo. Jo viņš to nav izvēlējies!
Ieteikums – doties uz veikalu kopā ar bērnu un ņemt vērā viņa vēlmes un interesi par kādu konkrētu modeli, krāsu utt.
Lai vēl vairāk viņā raisītu un nostiprinātu interesi par sportiskām aktivitātēm, var pastāstīt, ka, re, te ir bumbas pašiem mazākajiem, bet tu jau esi paaudzies, tāpēc tev vajag izmēru lielāku bumbu. Un viņš tiešām jutīsies pagodināts, saredzēs savu izaugsmi. Var iedot arī pamēģināt bērnam savu pieaugušajiem
paredzēto bumbu, lai viņš saprot, ka tā tiešām ir smaga un viņam to ir grūti mest. Tādā veidā bērns novērtēs sev piemērotā sporta inventāra priekšrocības, un viņam būs prieks par to, ka var šo bumbu pamest augšā.
Tieši tas pats attiecināms uz citiem sporta aksesuāriem.
- Piemēram, piecgadīgs bērns jau ir gana liels, lai varētu spēlēt badmintonu, taču, ja 120 centimetrus garam bērnam iedos 70 centimetru garu raketi, tā sitīsies pret zemi un viņam būs grūti spēlēt. Savukārt, ja tā būs bērnam piemērota ar īsu kātu, viņam būs labāka pieredze un jau pēc pirmās reizes nezudīs vēlme darīt to atkal.
- Tāpat ir ar lecamauklām, arī tās jāizvēlas bērna augumam un spējām atbilstošas – nevajag pirkt smagas, cietas, ar kurām bērns var sev sāpīgi trāpīt pa muguru vai pakausi. Lecamauklai jābūt pietiekami mīkstai un atbilstošā garumā.