Bērns pieaug. Pusaudža fiziskā attīstība

Trenējam jaudu
Sasniedzot 11, 12 gadu vecumu, bērns ir spējīgs jau ļoti labi veikt noteiktas amplitūdas kustības atkārtoti, piemēram, bumbas mešanu tālumā vai basketbola grozā. Kā stāsta fiziskās sagatavotības treneris, svarīgi šo īpašību, tāpat kā arī lokanību, “uzturēt”. “Pēc šī vecuma kustību amplitūda un lokanība vairs ievērojami neuzlabosies, bet būtiski šīs fiziskās īpašības regulāri izmantot, lai sportojot būtu mazāks risks gūt traumas. Tas, kurā virzienā notiek attīstība, ir šo spēju jauda. Bērns var sākt trenēt nevis to, lai metiens vai lēciens vienkārši labi izdotos, bet gan lai tas kļūtu attiecīgi augstāks vai tālāks.”

Zēnu spēka pārsvars
Pubertātes vecums zēniem var šķist kā būtisks atspēriena punkts viņu sportiskajos sasniegumos, jo 14–15 gadu vecumā pat netrenētu zēnu fizisko īpašību pārākums ir acīm redzams. Salīdzinot ar tā paša vecuma meitenēm, kuras aktīvi trenējas, – daiļais dzimums spētu uzrādīt tikai ap 70% no zēnu rezultātiem.
Taču tajā pašā laikā vienādības zīmi var likt starp abu dzimumu kustību ātrumu. Ja šī vecuma meitenēm un zēniem būtu uzdevums veikt ātras kustību maiņas ar rokām desmit sekundēs, rezultāti būtu līdzīgi.

Pamatskolas vecuma bērniem jāievēro fizisko aktivitāšu regularitāti –aktivitāšu laikam ir jābūt ne mazākam kā stundai dienā

Pareiza treniņu programma
Ir ļoti būtiski, ka bērns trenējas pareizi. Pat ja viņš sāk pieaugt un kļūst fiziski spēcīgāks, viņa fizisko izturību nevar salīdzināt ar to, ko spēj jau pieaudzis cilvēks. Bērniem līdz 15 gadu vecumam nav lielu glikozes rezervju, un tas ierobežo viņu spēju ilgstoši un intensīvi atkārtot vienu vingrojumu. “Salīdzinot ar pieaugušajiem, bērniem ir līdz pat 30% lielāks skābekļa patēriņš, veicot tikai soļošanu vai skrienot. Tas nozīmē, ka bērniem pārvietot savu ķermeni dažādos virzienos un veidos ir pietiekami smags fizisks darbs, un nav nepieciešamības šajā vecuma posmā izmantot papildu pretestības vai svarus,” stāsta Kārlis Birmanis.

Visefektīvāk bērnu fiziskās īpašības šajā vecuma posmā var attīstīt, atkārtojot un pilnveidojot sarežģītākas variācijas, liekot lietā jau iepriekš apgūtās prasmes –skriešanu, virziena maiņu, lēcienus, izrāvienus, metienus, stumšanu un grūšanu, karāšanos, peldēšanu, braukšanu ar velosipēdu un citas aktivitātes.

Straujā augšana
Tikpat svarīgi pamatskolas vecuma bērniem ievērot fizisko aktivitāšu regularitāti –aktivitāšu laikam ir jābūt ne mazākam kā stundai dienā. Ja pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni ir diezgan aktīvi, tad pusaudži daudz vairāk laika pavada, sēžot skolas solā vai pavadot moderno tehnoloģiju pasaulē. “Šajā vecumā jānodrošina pietiekams kustību līmenis arī ārpus sporta nodarbībām,” bilst treneris. “Netrenētiem jauniešiem 14–15 gadu vecumā pasliktinās kustību koordinācija. Notiek strauja roku un kāju augšana, tāpēc nepieciešamas regulāras fiziskas aktivitātes, kas stimulē nervu sistēmu pielāgoties mainītajām ķermeņa proporcijām, lai spētu precīzi regulēt kustības.”

Slīdzinot ar pieaugušajiem, bērniem ir līdz pat 30% lielāks skābekļa patēriņš, veicot tikai soļošanu vai skrienot

Pēc 16 gadiem
Sešpadsmit gados viss mainās – ātruma rādītājs sasniedz jau pieauguša cilvēka rādītājus. Ja bērns trenējas kādā no sporta veidiem, nu jau rezultātus iespējams uzlabot, ne tikai uzturot fizisko sagatavotību, bet arī intensīvi trenējoties konkrētajam sporta veidam specifiskos treniņos. Tajā pašā laikā samazinās lokanība, arī kāju un roku straujas augšanas dēļ, bet to var saglabāt, regulāri izpildot speciālus vingrojumus un plašas amplitūdas kustības.
“Šajā vecumā var sākt trenēt aerobo izturību,” stāsta treneris Kārlis Birmanis. “Taču sirds un asinsvadu sistēma vēl tikai attīstās, tāpēc jāizvairās no pārmērīgas pārslodzes un jāievēro organisma atjaunošanās periodi.”