Bērns un ziemas sporta veidi

Lai ziemas sporta veidu apgūšana būtu veiksmīga, tam jānotiek ar prieku. Ja vecāki paši uz slēpēm kāpj nelabprāt, drīz vien šī nepatika var “pielipt” arī bērnam. Ja vecāki ir kaislīgi ziemas baudītāji, arī bērns labprāt iesaistīsies piedāvātajās aktivitātēs, jo, lai apgūtu ko jaunu, ir jābūt motivācijai to mācīties. Ziemas sporta veidu apguvē sākumposmā ir vērts piesaistīt instruktoru. Tāpat vecākiem ir jābūt saprotošiem un jāļauj bērnam pamazām izprast un apgūt jauno.

Piemērotākais vecums ziemas sporta veidu apguvei

Katra bērna attīstība notiek citādi, tāpēc labākais laiks, kad uzsākt apmācības, ir atšķirīgs. Svarīgākais, kas jāievēro – mazajam mācīties gribētājam ir jāspēj stabili staigāt. Par piedalīšanos ziemas sporta veidu sacensībās ieteicams sākt domāt tikai tad, kad bērns nesteidzīgā gaisotnē ir apguvis konkrētās disciplīnas pamatus un jūtas droši un stabili, jo sacensību gaisotne ir spriedzes pilna.

Sporta veidi

Kalnu slēpošana un braukšana ar sniega dēli

Kalnu slēpošanas apgūšana attīsta līdzsvaru un ķermeņa koordināciju, reakcijas un orientēšanās spējas, palīdz apzināties savu spēju robežas un, pārvarot tās, ceļ pašapziņu, jo pirmā reize patstāvīgi braukt pa kalnu noteikti būs īpaša un gandarījuma pilna! Katra nākamā uz slēpēm pavadītā reize turpina pilnveidot prasmes un stiprināt pašapziņu. Tāpat var rasties sacensību gars ģimenes vai apkārtējo lokā.

Braukšana ar sniega dēli fiziskās aktivitātes līmenī ir visai līdzīga kalnu slēpošanai, taču ir nelielas atšķirības mācību procesā. Apgūstot braukšanu ar sniega dēli, pirmās reizes var būt nepatīkamākas, jo prasa labāku līdzsvara izjūtu un gaidāmi kritieni. Tiklīdz ir attīstīta līdzsvara noturēšana un dēļa kontrole, apmācības progress būs ātrāks nekā ar slēpēm. Turpretī pirmās reizes uz slēpēm ir stabilākas nekā uz dēļa – mazāk kritienu, jo vieglāk noturēt līdzsvaru, taču bremzēšana un pagriešanās ir grūtāk apgūstama nekā uz sniega dēļa. Vērts atcerēties, ka mācoties noteikti ir jālieto aizsargekipējums, kā arī apmācības ilgums ir ļoti individuāls.

Distanču slēpošana

Distanču slēpošana ir izturības sporta veids, kas attīsta arī koordināciju un neatlaidību. Slēpojot ar distanču slēpēm, pārvietošanās galvenokārt notiek pa līdzenumiem, mežiem, kur var baudīt dabasskatus. Jārēķinās, ka distanču slēpošana pavisam mazajiem censoņiem var ātri kļūt garlaicīga, kā arī pareizas tehnikas apmācīšanai var pietrūkt uzmanības. Tātad – ja slēpojat ar distanču slēpēm, tad sākumā pavisam nelielas distances! Vispareizāk slēpot iemācīs instruktori, bet distanču slēpošanu var izmēģināt arī, slēpojot kopā ar ģimeni, izmantojot visvienkāršākās universālās slēpes. Tā kā ātrums uz līdzenas vietas nav liels, lai nezaudētu interesi iemācīties pārvietoties ar slēpēm pie kājām, to var pārvērst rotaļā, piemēram, dot uzdevumu ar nūju pārvietot uz priekšu bumbu. Tas dos mērķi kustībai, būs interesanti, un bērns automātiski iemācīsies kustēties ar slēpēm. Kad pirmās iemaņas ir apgūtas un bērnam ir parādījusies interese turpināt iemācīties ko jaunu, var konsultēties pie slēpošanas instruktoriem un precīzāk apgūt klasiskā vai slidsoļa slēpošanas tehniku.

Slidošana

Arvien populārākas ziemā kļūst publiskās slidotavas – ja pašam slidu nav, tās var iznomāt slidotavā uz vietas. Ja bērns jau stabili staigā un saprot norādījumus, apgūt slidošanu ir salīdzinoši viegli! Bērna slidu izvēlei ir pieejamas pavisam vienkāršas, dubultā asmens slidas, kuras var piestiprināt pie ielas zābakiem, kā arī var iegādāties ledus slidas, kuras pārveidojamas arī par skrituļslidām vasaras sezonā. Slidošanas iemaņas palīdz ne tikai slidošanas sporta veidos, bet arī slēpošanā, jo ir zināma līdzība kustībās.

Orientēšanās ziemā

Slidošana un slēpošana nav vienīgie sporta veidi, ar ko nodarboties ziemā. Līdzīgi kā vasarā, arī ziemā tiek organizētas ziemas orientēšanas sacensības. Populārākais šo sacensību organizators ir www.magnets.lv Ziemā var izmēģināt arī orientēšanas sacensības ar distanču slēpēm, informāciju par tām var uzzināt www.lof.lv. (jālinko uz šo http://lof.lv/os-ar-slepem-kalendars)

Šļūkšana pa kalnu

Lai arī šļūkšanu pa kalnu nepieskaita pie sporta veidiem, tas ir brīnišķīgs un prieka pilns izkustēšanās veids! Stundu no vietas šļūkt lejā un skriet augšā kalnā ir liela slodze ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. No kalna labāk šļūkt ar speciālajām kamerām vai padibeņiem. Ragaviņas labāk izmantot, lai pārvietotos no viena līdzena punkta uz otru, jo uz kalna tās var kļūt bīstamas - palielinās apgāšanās un kūleņošanas risks. Vismazākajiem braucējiem no kalna laisties lejā ir drošāk kopā ar pieaugušo. Pirms šļūcat pa noskatīto kalnu lejup, pieaugušajam to vajadzētu izstaigāt, lai pārliecinātos, ka uz tā nav bedres, akmeņi, celmi vai citi šķēršļi, pret kuriem šļūcēji var atsisties, apgāzties vai gūt traumas. Kalniņš nedrīkst beigties uz ielas, ceļa, kā arī pie upes vai ezera - pat tad, ja tas ir aizsalis.