Fiziskās aktivitātes ziemā. Parūpējieties par drošību!

Par to vairāk stāsta fitnesa treneris un “Rimi bērniem” eksperts Kārlis Birmanis.

Piemērots apģērbs
Bērni ir sajūsmā, kad laukā ir sniegs, viņi labprāt ielec sniega kupenās, vārtās pa tām un pikojas. Tāpēc neļausim nepiemērotam apģērbam sabojāt ziemas priekus. Ja paredzēts, ka pavadīsiet laiku āra aktivitātēs, izvēlieties šiem apstākļiem piemērotu apģērbu, proti, no ūdensnecaurlaidīga materiāla bikses, jaku, cimdus, arī zābakus, aiz kuriem neaizkrīt sniegs. (Vairāk par bērna ģērbšanu ziemā var lasīt šeit). Protams, arī pašiem vecākiem būs siltāk, ja, dodoties uz kalnu, viņiem būs vēja un mitruma necaurlaidīgs apģērbs. Sekojiet līdzi, vai bērniem nav auksti, vai apģērbs ir sauss. Labi, ja līdzi ir rezerves cimdi, cepure un zeķes.


Uz kalna
Slēpošanai paredzētie kalni ir publiskas izklaides vietas, kur mēdz drūzmēties daudz cilvēku. Ja dodamies turp ar bērniem, mums jāparūpējas par viņu drošību. Bērnus līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Ja slēpot vai snovot viņi vēl tikai mācās, tas jādara tam paredzētā vietā. Ne tikai tāpēc, ka kalna slīpums lēzenāks un ātrums līdz ar to mazāks, bet arī apkārtne “mācību vietā” parasti ir norobežota, lai iesācēji nenokļūtu starp ātrajiem slēpotājiem un izvairītos no sadursmju riskiem.
Iesaku bērnu apmācībai noalgot profesionāli: instruktors ir sava amata meistars – gan tehniski, gan kā pedagogs –, un bērniem ar zinošu instruktoru iemācīties nezināmas lietas ir vieglāk. Vecāki, labu gribot, var stimulēt mācību procesu nekorektā veidā, kas var izraisīt pretreakciju un bojāt pirmos iespaidus par šo aktivitāti.

Ja bērni slēpot vai snovot vēl tikai mācās, tas jādara tam paredzētā vietā. Ne tikai tāpēc, ka kalna slīpums lēzenāks un ātrums līdz ar to mazāks, bet arī apkārtne “mācību vietā” parasti ir norobežota.

Kad var sākt slēpot
Slēpošanas gaitas var uzsākt no aptuveni trīs gadu vecuma. Protams, ir izņēmumi, taču 3–4 gadi ir attīstības periods, kurā tik tehniski sarežģīta lieta kā slēpošana ir sekmīgi iespējama. Bērnam ir jāapgūst koordinācija, ātruma aprēķināšanas spēja, pārvietojoties pa mainīgu reljefu, jābūt pārliecinātam par savu darbību, lai garām slēpojošie viņu nenobaidītu, un tas viss jāveic ar slēpēm, pie kurām ikdienā nav pierasts. Visu cieņu mazajiem, kas to iemācās! Slēpošana vai snovbords ir tehniski specifiski sporta veidi, un mācību procesam palīdzēs laba koordinācija un spēja pārvaldīt savu ķermeni.

Bērnam ir jāapgūst koordinācija, ātruma aprēķināšanas spēja, pārvietojoties pa mainīgu reljefu, lai garām slēpojošie viņu nenobaidītu, un tas viss jāveic ar slēpēm, pie kurām ikdienā nav pierasts.

Ar ragaviņām
Ja ar bērniem plānojat vizināties ar ragaviņām, šai aktivitātei nebūs piemērotu slēpošanas kalnu. Tajos ļauts braukt ar kalnam piemērotu inventāru – sniegadēli vai slēpēm. Šis noteikums ir loģiski pamatots, un tas būtu jāievēro, jo ragaviņas starp slēpotājiem ir negaidīts un grūti prognozējams „šķērslis” un rada bīstamu situāciju visiem iesaistītajiem. Iztēlojieties braukšanu pa noslogotu šoseju, kur pēkšņi priekšā pamanāt zirga pajūgu. Ragaviņas un šļūcamie priekšmeti ir jāizmanto tam piemērotā vietā – tur, kur tas ir droši.

Vai snovbords ir drošs?
Salīdzinot kalnu slēpes ar sniega dēli, nav iespējams viennozīmīgi atbildēt, ka viens būtu riskantāks sporta veids par otru. Kritienos ar sniegadēli ir lielāka iespēja krist atmuguriski un sasist galvas aizmuguri, savukārt, krītot ar slēpēm, ir lielāks risks nopietni traumēt ceļgalu locītavas. Riski ir neizbēgami, tāpēc droša apmācība ir ļoti būtiska.
Vecākiem svarīgi zināt, ka braukšana ar sniegadēli ir asimetriska – viena kāja vienmēr ir vadošā, un teorētiski asimetriskie sporta veidi var ietekmēt jauniešu stāju. Tāpēc, ja bērnam ir problēmas ar stāju – tā ir vāji attīstīta –, tad asimetriski sporta veidi situāciju var pasliktināt. Taču katrs ķermenis ir citāds, un šo apgalvojumu nevajadzētu uztvert kā likumu. Lai asimetrisks sporta veids patiešām negatīvi ietekmētu stāju, ar to ir jānodarbojas ikdienā. Viennozīmīgi var apgalvot, ka lielāku ļaunumu nodarīs mazkustīgums.

Vecākiem svarīgi zināt, ka braukšana ar sniegadēli ir asimetriska – viena kāja vienmēr ir vadošā, un teorētiski asimetriskie sporta veidi var ietekmēt jauniešu stāju.

Kas jāzina par slidošanu
Arī mācīties slidot var sākt pēc trīs gadu vecuma, kad bērnam attīstās koordinācijas spējas un loģiskā domāšana. Uz slidām bērns var justies pat stabilāk nekā uz kalna slēpēm, jo slidas gluži kā apavi piekļaujas kājai un ledus parasti ir līdzens, tāpēc slidošanu var gana sekmīgi iemācīties arī pašmācības ceļā. Vēlams, lai slidu asmeņi būtu pietiekami asi un iegrieztos ledū. Ja slidas ir neasas, uz tām ir neērti stāvēt un tās slīd uz sāniem, atspērieni ir ļoti neveikli. Protams, kritieni uz ledus ir sāpīgi. Gurnus un plecus pasargās bieza jaka, ceļus, iespējams, mīkstinās biezās bikses, taču galvā mazajam censonim ieteicams vilkt ķiveri, jo galva ir jāsargā vienmēr.

Vecāku uzdevums – izstāstīt bērniem par drošību ziemā:
• Lai nespēlējas tuvu ceļam. Tas, protams, ir bīstami jebkurā gadalaikā, taču ziemā jo īpaši, jo slidenu ceļu dēļ automašīnas var nespēt laikus nobremzēt.
• Slēpošanai labāk izvēlēties ceļus vai vietas, kur nepārvietojas transports, piemēram, meža stigas, parkus.
• Runājiet ar bērniem, ka nedrīkst spēlēties uz ūdens tilpnēm, pat ja tās ir aizsalušas. Nekad nevaram būt pārliecināti, vai ledus ir drošs.
• Neļaujiet bērniem vizināties ar ragaviņām no kalna, kas atrodas tuvu ceļam.
• Pikoties ir jautri, bet māciet, ka to drīkst darīt tikai tad, ja bērni savā starpā ir sarunājuši, ka pikosies. Nedrīkst mest otram ar piku pa galvu vai seju.
• Paskaidrojiet bērniem, ka salā nedrīkst likt mēli pie metāla priekšmetiem.
• Brīdiniet, ka nevajadzētu spēlēties vietās, kur tuvu ir māju jumti, jo no tiem var nokrist sniega vaļņi un lāstekas, kas ir bīstami dzīvībai.