Ikdienas aktivitāšu nozīme fiziskajā attīstībā. 2–7 gadi

Pirmās kustību iemaņas
Divus līdz piecus gadus veci bērni apgūst vēl tikai pamata kustību iemaņas, viņiem ir vāja līdzsvara izjūta un neprecīza lidojošu priekšmetu trajektorijas noteikšanas spēja. Vēlams šīs iemaņas nostiprināt, piedāvājot bērnam tādas fiziskās aktivitātes, kas ietver pārvietošanos telpā, – rāpošanu, soļošanu, skriešanu, lēkšanu, rāpšanos un priekšmetu pārvietošanu, piemēram, mest un ķert bumbu, spert, atsist un grūst. Visi šie vingrojumi būtu jāatkārto katru dienu. Šajā vecumposmā vissekmīgāk kustību iemaņas bērni apgūst pēc mēģinājuma un kļūdīšanās metodes. Tas nozīmē, ka bērnam netiek dotas striktas komandas, kas viņam būtu jādara, bet gan šos kustību vingrojumus rosina veikt, iesaistot rotaļās, ļaujot pašam eksperimentēt, ko viņš prot un ko varētu iemācīties vēl.

Lai sekmētu bērna fizisko attīstību, tikpat svarīgi izvēlēties kvalitatīvu pārtiku

Sagatavošanās skolai
No sešu gadu vecuma bērni turpina apgūt pamata kustības, bet jau sarežģītākās kustību kombinācijās – skriešana un lēkšana pāri šķēršļiem, noteiktu kustību skaita un ritma atkārtošana, piemēram, vienkārši deju soļi, mešana tālumā vai mērķī. Šīs iemaņas ir nepieciešamas, lai bērns spētu piedalīties organizētās sporta nodarbībās, kur jāklausa trenera komandām.

Šeit svarīgi trenēt arī bērna prasmi koncentrēties, saprast sporta skolotāja vai trenera komandas un spēt sastrādāties ar komandas biedriem, veicot kādu sportisku aktivitāti komandā. Tā kā līdz deviņu gadu vecumam starp puišiem un meitenēm nav būtisku atšķirību auguma garuma, ķermeņa masas, spēka, izturības un kustību iemaņu attīstības ziņā, tad abu dzimumu bērni šajā vecumā var piedalīties sporta nodarbībās kopā.

Svarīgi ir pievērst uzmanību, lai bērnam ikdienas aktivitātēs ir dota iespēja atrasties dažādās vidēs un apģērbā - uz slidena ledus ziemas zābakos, slidenā zālē basām kājām

Ikdienas aktivitātes
Vecumposmā no diviem līdz sešiem gadiem nav nepieciešams bērnam trenēt spēku un izturību, jo treniņu uzsākšana ļoti agrā vecumā nebūt nenozīmē turpmākos panākumus sportā. Tieši otrādi – specializācija kādā sporta veidā var radīt attīstības disbalansu. Tāpēc svarīgākais ir pievērst uzmanību, lai bērnam ikdienas aktivitātēs ir dota iespēja atrasties dažādās vidēs un apģērbā (uz slidena ledus ziemas zābakos, slidenā zālē basām kājām), skriet pa dažādiem reljefiem (pa cietu zemu, mīkstām sūnām, nestabilām virsmām), lēkt pāri šķēršļiem, uzlēkt un nolēkt no neliela augstuma uz dažādām virsmām, pārvietot priekšmetus (stumt krēslu vai kastes, bīdīt un krāmēt), veikt aktivitātes ar bumbu – spert, mest, ripināt, ķert. Tam visam vajadzētu būt maza bērna ikdienā kā pašsaprotamām aktivitātēm, kuras veikt kopā ar ģimeni, spēlējoties brīvā dabā un rotaļu laukumos.

Lai sekmētu bērna fizisko attīstību, tikpat svarīgi izvēlēties kvalitatīvu pārtiku. Ikdienas uzturā ir jābūt dārzeņiem, graudaugiem, dzīvnieku valsts produktiem, jo sevišķi zivīm un labās taukskābes – omega 3 un omega 6 – saturošiem produktiem. Pēc iespējas mazāk dot dzērienus, kuru sastāvā ir cukurs, un saldumus, tā vietā lai cukura avots ir augļi.