Kā izvēlēties bērnam piemērotāko sporta veidu, salāgojot to ar viņa raksturu

Nereti vecāki novēro, ka bērns ir ļoti aktīvs, daudz skrien, lec, met bumbu grozā, ar nūju dzenā akmeņus pa pagalmu un visādi citādi darbojas, liekot domāt, ka viņam noteikti jāapmeklē kāds sporta pulciņš. Tāpat kādreiz pat cilvēki no malas mēdz pateikt – jums viņš tik aktīvs, noteikti jāsūta futbolā! Vai šīs iezīmes tiešām kaut ko pasaka par bērna vēlmi sportot?

“Tas, ka bērns skrien vai gluži pretēji – neskrien daudz, noteikti nav pamata pazīme, ka šis sporta veids, ko viņš ar savām darbībām imitē, patiks.

Galvenais ieteikums būtu aiziet un pamēģināt to!” iesaka “Rimi bērniem” eksperts. “Mūsdienās ir ļoti daudz iespēju izmēģināt ne tikai dažādus sporta veidus, bet arī vienam sporta veidam dažādus klubus un pulciņus!”

Vai bērns ir komandas spēlētājs?

Viens būtisks aspekts, kas jāņem vērā, izvēloties sporta veidu bērnam, ir – vai tas ir komandu vai individuālais.

To, vai piemērotāks būs komandu sporta veids, var novērot jau pirmsskolas vecumā, skatoties, kā bērns spēlējas. “Izteiktāk pamanāms tas būs no apmēram piecu gadu vecuma. Var vērtēt, vai bērnam patīk bara sajūta. Piemēram, brīžos, kad visi spēlē bumbu, šie bērni uzreiz skrien iesaistīties un spēlēt kopā ar visiem. Tad, iespējams, komandu sports ir tas, kas patiks mazajam,” stāsta Matisāns.

Savukārt tas, ja bērns parasti sagaida iespēju, kad var netraucēti paspert bumbu vai iemest to grozā, var nozīmēt, ka viņam ir interesantāk izzināt savas spējas un darboties individuāli – kad citi netraucē, kur apkārt nav tik lielu trokšņu. Šādā gadījumā bērnam var piedāvāt sporta veidu, kurā iespējams izpausties

pašam, – vieglatlētiku, dejas, riteņbraukšanu un tamlīdzīgi. Protams, arī šiem sporta veidiem nodarbības notiek grupā, bet pati darbība un iekšējo izaicinājumu pārvarēšana norisinās individuāli.

Ņem vērā!

Iezīmei, kad bērns neskrien visiem līdzi barā darīt to, ko visi pārējie, var būt otrs aspekts. Iespējams, viņš ir komandas spēlētājs, bet ar nosacījumu, ka var izpausties, vadīt spēli pēc saviem noteikumiem. Varbūt bērns gaida biedru, kas būs gatavs spēlēt pēc viņa noteikumiem.

Kad bērns pats būs gatavs pateikt, ko vēlas?

Pirmsskolas vecumā bērna aptaujāšana par to, ko viņš vēlētos darīt, nedos vērā ņemamu atbildi. Labāk novērot viņa uzvedību un, vadoties no tās, izdarīt secinājumus. Balstoties uz tiem, tad arī var izmēģināt kādu no sporta veidiem.

Bērni mācās vislabāk caur pieļautajām kļūdām, tāpēc jāpiedāvā iespēja pasauli izpētīt.

Ja ir šaubas, kas bērnam padosies, var piedāvāt gan komandu, gan individuālo sportu un novērot, kas viņam patīk labāk un ko izvēlas darīt biežāk.

Ja nu neatrodam ar pirmo reizi?

Neko neizmēģinot, nebūs arī iespējams uzzināt, kurš būs bērnam piemērotākais sporta veids, norāda “Rimi bērniem” eksperts un aicina vecākus atmest ilūzijas uzminēt viņa sapņu sporta veidu ar pirmo reizi.

“Ja bērns met bumbu grozā, tas nenozīmē, ka viņš būs basketbolists. Varbūt viņam vienkārši nekā cita, izņemot bumbu, nav?! Ja ierādīsiet viņam šķēpa mešanu, varbūt viņš aizrausies ar to,” Kārlis Matisāns mudina izmēģināt dažādus sporta veidus.

Lieliski, ja vecāku gaidas ir reālas. Tas palīdzēs bērnam būt tuvākā saiknē ar realitāti un neradīs spiediena izjūtu, ka pavisam noteikti jāsasniedz rezultāti.

“Lai atrastu bērnam piemērotu sporta veidu, ideāls ir variants – vecāki piedāvā un bērns izvēlas. Spiedoša motivācija vai pienākuma uzlikšana var būt nepareizais impulss. Svarīgi, lai bērnam ir prieks par sporta nodarbībām un viņš varētu sevi izpaust,” akcentē treneris.