Kā izvēlēties piemērotāko sporta veidu bērnam?
Kad uzsākt sporta aktivitātes?
Nodarbošanās ar fiziskajām aktivitātēm notiek jau no bērna pavisam agra vecuma – galviņas turēšana, mācīšanās velties, rāpot, vēlāk arī staigāt. Tālāk bērns, spēlējoties rotaļu laukumā un kāpelējot pa tur uzstādītajām ierīcēm, trenē veiklību, līdzsvaru, koordināciju. Arī šī ir sportošana! Domājot par bērna iepazīstināšanu ar mazliet nopietnāku sporta pasauli, piemērotākais vecums ir 4 līdz 5 gadi.
Kādu sporta veidu bērnam izvēlēties?
Pirms ķerties pie konkrētu sporta veidu apskatīšanas, svarīgi ir uzzināt bērna vēlmes. Varbūt mazais jau pats ir izrādījis patiesu interesi par kādu noteiktu sporta veidu un izteicis vēlmi to izmēģināt? Dodiet iespēju! Tāpat, izvēloties sporta veidu, jāņem vērā daži fakti par bērna attīstību, piemēram, to, ka locītavas kļūst stingrākas un nodrošina stabilākas kustības 6 līdz 7 gadu vecumā, ātruma attīstīšana ir veiksmīga no 8 līdz 11 gadu vecumam, izturība un spēks – pēc 11 gadu vecuma. Savukārt reakcijas ātruma attīstīšana vislabākā 8 līdz 9 gadu vecumā, ritma izjūta un līdzsvars – aptuveni 9 līdz 12 gadu vecumā, sarežģīta kustību tehnika un spēja orientēties telpā ir jāattīsta līdz 12 gadu vecumam.
Fizisko aktivitāšu veidus var iedalīt trīs kategorijās:
1. Sporta veidi, kuros galvenais ir precīza koordinācija un kustību tehnika, piemēram, vingrošana, akrobātika, lēkšana uz batuta, peldēšana, daiļslidošana, galda un lauka teniss. Šajos sporta veidos jāuzsāk darboties mazākā vecumā.
2. Ja sporta veids prasa izturību, spēku un taktisku domāšanu, piemēram, dažādi cīņas veidi, volejbols, vieglatlētika, slēpošana, ātrslidošana, darboties šajos sporta veidos jāuzsāk vēlāk, kad bērna ķermenis ir pietiekami izveidojies.
3. Ir sporta veidi, kas prasa fizisku briedumu, lielu izturību un spēku, piemēram, airēšana, svarcelšana, velosports, vieglatlētikas mešanas disciplīnas. Tie bērniem līdz 14 gadu vecumam nopietnā līmenī nav vēlami, taču tas netraucē pamazām attīstīt pamata kustību prasmes un iemaņas atbilstošajos sporta veidos. Tas nozīmē, ka līdz šim vecumam specifiskie sporta treniņi nebūs dominējoši, tiem būs vispārēji attīstošs raksturs.
Individuāls vai komandas sporta veids?
Izvēloties starp komandas un individuālo sportu, jāņem vērā bērna raksturs. Bērns ir miermīlīgs vai tomēr viņā dominē sacensības gars, bērns ir kautrīgs vai sabiedrisks, izteikts līderis vai tomēr labprāt darbojas kā daļa no komandas. Galvenā vērtība jebkurās nodarbībās ir bērna individuālā fiziskā attīstība un ķermeņa nostiprināšana, nevis gūtie vārti vai atdotās rezultatīvās piespēles. Nodarbojoties ar komandas sportu, vēlams veicināt komandas sajūtu un piederību, uzsverot, ka sasniegtais rezultāts ir komandas nopelns.
Sporta veidi
Vieglatlētika. Labs sporta veids, ar ko sākt – vieglatlētika, jo tā ir teju visu sporta veidu pamatā. Šī sporta veida pluss ir tas, ka, vēlāk, izvēloties kādu citu sporta veidu, bērns būs iemācījies pareizu elpošanu un pamatkustības (skriet, lēkt, sagrupēties krītot), kā arī ritmu un koordināciju. Mūsdienās ievērojamai sabiedrības daļai ir izteiktas problēmas ar pēdu veselību (plakanā pēda, pēdas iekrišana uz iekšpusi jeb pronācija). Savukārt bērna attīstības laikā vieglatlētika palīdz veidot stabilu gaitu, veselas kājas, kas savukārt ir būtiski muguras veselībai. Vieglatlētika nodrošinās vienmērīgu muskulatūras attīstību bērna abās ķermeņa pusēs, palīdzēs novērst nepareizas stājas veidošanos. Kad apgūti vieglatlētikas pamati, var meklēt bērnam īpašu novirzienu, piemēram, tāllēkšanu, diska vai šķēpa mešanu, pieccīņu utt.
Vingrošana (arī sporta un mākslas vingrošana). Parasti vingrošanu uzsāk 4 līdz 5 gadu vecumā, taču to var uzsākt arī 6 līdz 7 gadu vecumā, jo bērna organisms šajā vecumā ir elastīgs, kā arī - bērns ir jau kļuvis ātrāks un spēj koordinēt savas kustības. Mazāko bērnu vingrošanas grupiņās (no 2 gadiem) netiek akcentēts atlētiskums, bet nodarbības ir vispārattīstošas ar dažādām rotaļām. bērniem tās ir ļoti interesantas, jo ir daudzveidīgs inventārs - batuti vai porolonu kastes, nestabilas virsmas un matrači rāpošanai, kūleņu mešanai u.c. aktivitātēm – tas viss bērnam ļauj veselīgā veidā apzināt sava ķermeņa spējas, attīstīt veiklību un koordināciju dažādos apstākļos.
Peldēšana (arī ūdens aerobika). Arī peldēšana un ūdens aerobika ir no tiem sporta veidiem, kas bērna ķermeni attīstīs simetriski. Peldēšana uzlabo kustību koordināciju, elpošanu. Svarīgi iemācīt pareizi peldēt, lai nepārslogotu muguras lejasdaļas un kakla muskuļus. Peldēšana ir ciklisks sporta veids un trenē stipru un veselīgu ķermeņa augšdaļu, tas neveido asimetriju, bet peldēšanas nodarbības ieteicams kaut uz brīdi apvienot arī ar ritmiskiem, koordināciju un lokanību attīstošiem treniņiem, kas palīdz vispusīgai attīstībai. Atrašanās ūdenī dos drošuma sajūtu arī vēlāk dzīvē - gan skolā (ja būs peldēšanas nodarbības), gan arī atklātā ūdenī.
Slidošana (arī daiļslidošana). Slidošana lieliski attīsta līdzsvara izjūtu, uzlabo ķermeņa lejasdaļas muskulatūru un stabilizē locītavas, papildus attīsta vispārējo izturību. Slidošanas nodarbībās bērni apgūst arī koncentrēšanās spēju. Slidošana ir no tiem sporta veidiem, ko var uzsākt jau 4 vai 5 gadu vecumā. Nodarbībās būs gan dinamiskāki vingrinājumi, gan stiepšanās, muskuļu atslābināšana, arī deju soļi koordinācijas un orientēšanās telpā attīstībai.
Skriešana. Šis sporta veids bērna ķermeni attīsta sinhroni, taču tā mīnuss ir vienveidība. Tā kā pacietība un izturība stabilizējas aptuveni 11 gadu vecumā, ātrāk bērns var nebūt spējīgs tikt galā ar garākām distancēm, tāpēc labāk izvēlēties vieglatlētikas treniņus – tas būs izcils un pietiekami interesants sākums, kas “ieliks pamatus” arī šim izturības sporta veidam.
Distanču slēpošana. Šis, salīdzinot ar kalnu slēpošanu, ir mazāk traumatisks sporta veids, kas vienmērīgi attīsta bērna muskulatūru, veiksmīgi stiprina izturību un elpošanu, un palīdz rūdījumam ziemas apstākļos. Tā kā šis ir sezonāls sporta veids, vasarā alternatīva ir slidošanas, skriešanas, vieglatlētikas treniņi, kā arī riteņbraukšana vispārējās izturības attīstīšanai. Sporta veida specifiskie treniņi bezledus sezonā tiek aizvadīti uz rollerslēpēm (speciālas slēpes ar piestiprinātiem ritenīšiem).
Jāšanas sports. Darbošanās ar zirgiem veicina pareizas stājas veidošanos, harmonisku visu muskuļu attīstību, spēcina organismu kopumā un izveido pozitīvu emocionālo saikni starp cilvēku un dzīvnieku. Tādas nodarbības ir labas arī bērniem, kas ir emocionāli, hiperaktīvi. Jāšanas sportu var ierādīt jau no 3 gadu vecuma.
Dejošana. Kustēšanās mūzikas pavadībā ir lielisks veids, kā bērnam stiprināt emocionālo noturību, fizisko formu un ritma izjūtu, deja uzlabo vispārējo izturību. Dejošanai ir ļoti daudz novirzienu. Tautas dejas, hiphops, modernā deja – tie ir tikai daži no variantiem, ko izvēlēties. Bērniem pēc dejošanas nodarbībām ir novērojams pacilāts garastāvoklis, jo nodarbības notiek mūzikas pavadībā, un gandrīz katra nodarbība ir citādāka - regulāri tiek apgūti jauni soļi un kustības. Dejošanas nodarbības veido ar sacensību, vairākas reizes sezonā ir iespēja piedalīties deju konkursos jeb sacensībās.
Galda un lauka teniss (arī badmintons). Ja bērns nopietni sācis nodarboties ar kādu no šiem sporta veidiem, jāatceras, ka tie ir asimetriski sporta veidi, proti, vairāk attīsta vienu ķermeņa pusi, paralēli jādomā par nodarbēm, kas attīsta ķermeni kopumā. Lai balansētu asimetriju un veidotu stipras locītavas, rekomendējama ir vingrošana (veiklībai) un peldēšana (vispārējai izturībai un plecu locītavu stiprināšanai).
Cīņu sports. Izdarot izvēli par labu kādam no cīņas sporta veidiem, jāizvērtē, vai bērnam nav stājas problēmas, jo atsevišķi cīņu veidi, līdzīgi kā mākslas vingrošana, sporta dejas, var būt arī nevēlami, ja nav izveidojušies optimāli mugurkaula izliekumi. Cīņu sportā mazākajiem dalībniekiem tiek attīstīta veiklība, koordinācija un ritma izjūta, kas būs pamats izvēlētajam sporta veidam un specifiskajiem treniņiem. Cīņu sporta treniņiem nevajadzētu būt virzītam uz agresiju, labs treneris bērniem mācīs cienīt savus apkārtējos un cīņu biedrus, iegūtās iemaņas ļaunprātīgi neizmantot ikdienā.
Rokas bumba, florbols. Nodarbojoties ar jauktajiem sporta veidiem, pie kā pieder arī minētie sporta veidi, notiek bieža pozas maiņa, abas sportista ķermeņa puses izjūt pastāvīgu un mainīgu simetrisku un asimetrisku slodzi. Ķermeņa pozīcija pastāvīgi mainās, ja parādās neērta ķermeņa poza, tā ir īslaicīga. Visa ķermeņa muskulatūra attīstās vienmērīgi, sporta veidiem specifiski attīstās ātrums un stabilitāte. Florbolam ir izteiktāks risks izveidot asimetriju ķermeņa augšdaļā, tāpēc vingrošana vai peldēšana sekmēs veselīgāku sportošanu.
Futbols, volejbols, basketbols vai citas sporta spēles. Katrai sporta spēlei ir specifiskas kustības, tāpēc rekomendējams pieturēties pie izvēlētā sporta veida, ja bērnam tas patīk. Bumbas vadīšana ar kāju futbolā vai ar rokām basketbolā un volejbolā ir specifiska, un tikai daudzu gadu treniņos šīs iemaņas iespējams attīstības pareizi, treniņu regularitāte ir ļoti būtiska sasniegumiem un tam, lai pats treniņu dalībnieks labi iejustos komandā. Izturīgas kājas, neatlaidība, mērķtiecība, stabils ķermenis un darbs komandā ir tikai dažas šo sporta veidu pozitīvās īpašības.
Foto: Shutterstock