Kā izvēlēties sporta treneri bērnam

Tomēr svarīgi saprast, kādi ir šo treniņu mērķi. Bērna motivācija un ambīcijas lielā mērā noteiks kritērijus trenera izvēlē, stāsta fitnesa treneris un Rimi Bērniem eksperts Kārlis Birmanis.

Pirms sākt trenera meklējumus, vecākiem jāpārrunā ar bērnu, kāds ir viņa sportisko aktivitāšu mērķis. “Vajadzētu uzdot konkrētus jautājumus. Piemēram, ja bērns vēlas spēlēt florbolu, pajautājiet – ko tu gribi sasniegt, spēlējot florbolu un apmeklējot treniņus? Ja bērns bez apdomāšanās saka – gribu uzvarēt sacensībās, vecākiem ir vērts meklēt augsta līmeņa sporta treneri, kurš trenē augsta līmeņa sportistus ar labiem sasniegumiem. Ja bērna motivācija ir iegūt draugus vai labi pavadīt laiku, trenera un komandas izvēles kritēriji būs citi,” norāda Rimi Bērniem fiziskās sagatavotības eksperts.

Pirms sākt trenera meklējumus, vecākiem jāpārrunā ar bērnu, kāds ir viņa sportisko aktivitāšu mērķis.

Cik gados sākt trenēties?
Ja vecāku mērķis ir virzīt bērnu profesionālajā sportā, tam jāpievēršas jau pirmsskolas vecumā un jāmeklē treniņu iespējas profesionālos sporta klubos. Taču, kā norāda Kārlis Birmanis, vecākiem jārēķinās, ka, virzot bērnu profesionālajā sportā no agrīna vecuma, jaunajam sportistam ir lielāks risks “izdegt”. Koncentrējoties uz panākumiem, bērni var nebūt gatavi pieņemt sakāvi, līdz ar to zaudējums provocē nevēlēšanos turpināt treniņus.
“Piecu sešu gadu vecumā vislabāk bērnu tikai iepazīstināt ar fiziskajām aktivitātēm. Šajā gadījumā būtiska nozīme ir nevis tam, vai trenera audzēkņi gūst augstas vietas sacensībās, bet gan trenera pieredzei darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem: vai viņš zina, kā mazos iesācējus iepazīstināt ar sportošanas režīmu, disciplīnu, vai spēj bērnus aizraut tā, lai viņi sportotu ar prieku,” uzsver Kārlis Birmanis.

Piecu sešu gadu vecumā vislabāk bērnu tikai iepazīstināt ar fiziskajām aktivitātēm. Šajā gadījumā būtiska nozīme ir tam, vai treneris spēj bērnus aizraut tā, lai viņi sportotu ar prieku.

Vispārējā sagatavotība vai profesionāls sports?
Ja bērna vēlme sportot nav saistīta ar lieliem panākumiem, ieteicams meklēt sporta treneri, kas lielāku uzmanību pievērš vispārējai fiziskai sagatavotībai un grupas saliedētībai, lai sportošanas process visiem būtu patīkams. Šādas sportošanas galvenais ieguvums būs vispusīga fiziskā sagatavotība.
Trenera un sporta kluba izvēli var sašaurināt, redzot, uz kādiem mērķiem tiek virzītas jau esošās komandas un sportisti. Treneri, kuri tendēti uz augstiem sasniegumiem, ir stingri un prasīgi, viņi atklāti pateiks, ja bērnam kaut kas nepadosies. Bet jārēķinās, ka šādi treniņi ir psiholoģiski grūti. Trenējoties par profesionālu sportistu, ir nepieciešama pareizu iemaņu apguve un ļoti stabila psiholoģiskā sagatavotība – gadiem ilgi trenējoties, ir jāgūst pieredze un katra sacensību uzvara vai sakāve jāizmanto kā daļa no treniņu procesa. “Bieži gadās, ka vecāki no savām atvasēm gaida augstus sasniegumus nekavējoties, radot pārlieku lielu spiedienu, kas patiesībā bērnam var radīt papildu bailes un stresu. Bērnam ir nepieciešams ģimenes atbalsts un pārliecinošs trenera izstrādāts plāns,” stāsta Kārlis Birmanis.

Bieži gadās, ka vecāki no savām atvasēm gaida augstus sasniegumus nekavējoties, radot pārlieku lielu spiedienu, kas patiesībā bērnam var radīt papildu bailes un stresu.

Kā atrast labu treneri?
Izvēloties treneri un sporta klubu, liela nozīme ir atsauksmēm no citu bērnu vecākiem, kam jau ir pieredze ar konkrēto klubu. Internetā gan lielākoties atrodamas sūdzības, taču vairumā gadījumu tās ir slikti argumentētas, un tie, kas tās lasa, nezina kontekstu, kāpēc šāda situācija vispār radusies. Tāpēc Kārlis Birmanis iesaka labāk tikties un visus interesējošos jautājumus pārrunāt klātienē. “Ir gadījumi, kad nepopulārākos sporta veidos ir maza izvēle starp treneriem vai sporta klubiem. Iesaku šādā situācijā visiem konkrētās grupas sportistiem un viņu vecākiem tikties, vienoties, ar kādu mērķi jaunieši tiks trenēti, un izstāstīt trenerim savas vēlmes,” aicina Birmanis. “Tas ir labākais veids, kā noskaidrot trenera viedokli un piedāvājumu. Situācijās, kad vecākus neapmierina trenera darbs, arī svarīgi ir satikties, lai noskaidrotu mērķus – trenera mērķus, vecāku mērķus un galvenokārt – bērna mērķus. Ja komunikācija ir sarežģīta vai neiespējama, varbūt ir nepieciešams izskatīt alternatīvas. Tomēr bērnam mainīt treniņu veidu un kolektīvu var būt liels psiholoģisks izaicinājums, tāpēc vispirms labāk mēģināt atrisināt situāciju.”