Kā motivēt bērnu sportot?

Par to stāsta fitnesa treneris, “Rimi bērniem” eksperts Kārlis Birmanis un psiholoģe, “Rimi bērniem” eksperte Iveta Aunīte.

Sāciet ar ģimeniskām aktivitātēm
Bērni mācās no pieaugušajiem. Ja vecāku dzīvesveids ir mazkustīgs, tad kā lai viņi spētu savām atvasēm iemācīt, ka sportot ir labi? Turklāt svarīgi ir parādīt, ka tas ir nevis grūti vai jādara ar piespiešanos, bet gan ir interesanti un sniedz daudz prieka. Tāpēc sāciet ar to, ka piedāvājat bērniem pavadīt kopā brīvo laiku, iesaistoties kādā jautrā aktivitātē. Tā varētu būt riteņbraukšana (idejas par sportiskām aktivitātēm visai ģimenei šeit), skrituļošana, slidošana vai slēpošana ziemā, vai vienkārši vingrošana, kurā piedalās gan mamma, gan tētis. Bērni piecu līdz septiņu gadu vecumā ātri mācās un mazāk baidās ko pamēģināt, tāpēc viņiem viss veikli izdodas. Nepalaidiet garām šo mirkli, kad bērns pats izrāda iniciatīvu piedalīties fiziskajās aktivitātēs.

Nenobiedēt ar prasībām
Motivējot savas atvases sportot, jāņem vērā katra bērna individuālā attīstība. Pārmērīgi augstas prasības no vecāku vai trenera puses var radīt tikai nepatiku pret treniņiem. Vecākiem mēdz būt priekšstats – jo agrāk atvasi sāks vest uz kādiem treniņiem, jo lielāki panākumi sportā viņu gaida. Taču nereti ir gluži pretēji. Mazais “sadeg” no pārpūles jau pirmajos treniņu gados un desmit vienpadsmit gadu vecumā nevēlas vairs neko darīt šajā jomā. Tāpēc pirmsskolas vecumā sportiskajām aktivitātēm jābūt tādām, ko bērns uztver ar prieku un vieglumu. Vēlāk, attīstoties bērna fiziskajām spējām, var pieaugt arī treniņu intensitāte un prasības.

Pirmsskolas vecumā sportiskajām aktivitātēm jābūt tādām, ko bērns uztver ar prieku un vieglumu.

Mazāk tehnoloģiju
Nav noslēpums, ka mazkustīgu dzīvesveidu veicina pārāk bieža laika pavadīšana pie televizora, mobilā telefona un citām modernajām tehnoloģijām. Interneta pasaule viegli gūst pārsvaru pār fiziskajām aktivitātēm. Tāpēc tas ir vēl viens svarīgs iemesls, kāpēc vecākiem būtu jāierobežo laiks, ko bērns pavada pie TV vai telefona. Ieviesiet noteikumu, ka tas atļauts, piemēram, tikai vienu stundu dienā vai vēl labāk – vienu stundu tikai brīvdienās. Pieņēmis šo noteikumu, bērns pats sāks meklēt, kā aizpildīt brīvo laiku, un vecāku uzdevums ir piedāvāt alternatīvas, viena no tām – sportiskas aktivitātes.

Iedrošiniet nebaidīties zaudēt
Ir vecums (aptuveni pieci seši gadi), kad bērni ļoti saasināti uztver zaudējumus un uzvaras. Var gadīties, ja bērns piedalās kādās sacensībās un tiek piedzīvots zaudējums, nākamreiz viņš atteiksies iesaistīties, jo viņam būs bail atkal zaudēt. Lai izvairītos no liekiem pārdzīvojumiem, bērniem labāk piedāvāt sportiskas aktivitātes, kurās nav pirmais un pēdējais, bet kur prieku sagādā pati piedalīšanās. Taču, ja atvase ir jau vecāka un apmeklē kādus sporta treniņus, kur sacensības ir neizbēgamas, ar bērnu jārunā, ka var būt visādi – gan uzvaras, gan zaudējumi. Nepadošanās pie pirmās neveiksmes un apziņa, ka sasniegumi atnāk tikai ar apzinīgu darbu, ir rakstura īpašības, kuras sports palīdz attīstīt. Turklāt ar laiku sacensību gars un vēlme būt starp labākajiem ir tieši tas, kas mazo sportistu motivē turpināt iesākto un neizlaist treniņus.

Nepadošanās pie pirmās neveiksmes un apziņa, ka sasniegumi atnāk tikai ar apzinīgu darbu, ir rakstura īpašības, kuras sports palīdz attīstīt.

Ja gribas pamest treniņus
Lai nonāktu pie tām fiziskajām aktivitātēm, kas bērnam patiešām patiktu, ļaujiet viņam piedalīties dažādās sporta nodarbībās. Ja bērnam uzreiz kāda aktivitāte neiepatīkas, nespiediet. Dodiet iespēju izmēģināt ko citu. Ja sākumā sporta nodarbība ir patikusi, bet bērns sāk padoties pie pirmajām grūtībām, tad gan ir vērts aprunāties. Reizēm pietiek, ja norunājat ar meitu vai dēlu, ka vienu mēnesi uz treniņiem vēl jāiet un, ja arī tad vēlēšanās to pamest saglabāsies, viņam pašam jādodas pie trenera un šis lēmums jāpasaka. Tā bērnam mācīsiet atbildību. Iespējams, treneris vajadzības gadījumā atradīs īstos motivējošos vārdus, lai bērnu pārliecinātu turpināt iesākto.