Pārvietošanās ar velosipēdu – vai solis pret mazkustību?

Kādi ir ieguvumi?
Regulārai braukšanai ar divriteni ir vairākas pozitīvas iezīmes. Viena no tām, protams, ir ātrāka nokļūšana no punkta A līdz punktam B, ja salīdzina iešanu kājām. Beidzoties mācību stundām, bērnam nav nepieciešams kavēt laiku, gaidot sabiedrisko transportu, viņš ar velosipēdu var jau doties mājās vai uz kādām ārpusskolas nodarbībām.

Pietiekama fiziskā slodze ķermenim ir tad, ja uz divriteņa, intensīvi minoties, pavadītas vismaz 20 minūtes un tas tiek darīts katru dienu

Otrs ieguvums – pārvietošanās ar riteni ir viegli paaugstināta fiziskā slodze, kas bērna veselībai nāk tikai par labu. “Tā kā bērniem diezgan ilgi jāuzturas skolas solā, labi, ja pēc tam pārējo laiku var pavadīt aktīvāk un pēc iespējas mazāk sēžot,” norāda treneris Kārlis Birmanis. “Rekomendēju laiku, ko nāktos pavadīt, sēžot sabiedriskajā transportā, aizstāt ar braukšanu uz divriteņa. Vērts atzīmēt, ka, pārvietojoties ar velosipēdu, mazāk laika atliek viedierīcēm.”

Aktivitātēm jābūt dažādām
Pietiekama fiziskā slodze ķermenim ir tad, ja uz divriteņa, intensīvi minoties, pavadītas vismaz 20 minūtes un tas tiek darīts katru dienu. Kārlis Birmanis uzsver – ja bērns veic attālumu “mājas–skola”, “skola–mājas” un tas aizņem tikai pāris minūšu, tas nenozīmē, ka līdz ar to bērnam pietiek fizisko aktivitāšu. Tas, protams, ir labs pirmais solis, kā mazināt mazkustīgumu, taču, ja bērnam ir problēmas ar lieko svaru vai kādi citi veselības sarežģījumi, ko izraisījis tieši mazkustīgums, tad jādomā arī par citām aktivitātēm.

Pieaugot satiksmes intensitātei, pavisam noteikti ir jārūpējas par savu drošību un kā minimums jānēsā riteņbraucēja ķivere, lai kritiena vai sadursmes gadījumā pasargātu galvaskausu no traumas

“Doma ieviest pārvietošanos ar divriteni ir laba, bet diemžēl pat divas stundas dienā, kas veltītas zemas intensitātes braucienam, var nebūt pietiekamas, ja ņem vērā, ka pārējā dienas daļa tiek pavadīta mazkustībā. Ikdienas kustību līmenim ir jābūt pēc iespējas nepārtrauktam un daudzpusīgam. Sēdēšana uz divriteņa, lai arī kustība, ir tomēr sēdēšana. Cilvēka ķermenis ir radīts kustēties dažādi – skriet, lēkt, mest un rāpties,” stāsta Rimi Bērniem eksperts.

Drošība un tiesības
Izbraucieni ar divriteni var būt aizraujoši, un tie bērnā noteikti vairo dzīvesprieku un ir kā atslodze pēc rutīnas skolā. Bet kā ir ar drošību? Pēdējā laikā novērots, ka pilsētās tiek uzlabota infrastruktūra un arvien vairākās vietās tiek nodrošināta iespēja pārvietoties ar divriteni pa velobraucēju ceļiem. Taču tas nozīmē, ka palielinās arī riteņbraucēju skaits, līdz ar to riteņbraucēju plūsma uz veloceļiem ir daudz koncentrētāka. Pieaugot satiksmes intensitātei, pavisam noteikti ir jārūpējas par savu drošību un kā minimums jānēsā riteņbraucēja ķivere, lai kritiena vai sadursmes gadījumā pasargātu galvaskausu no traumas. “Tikpat svarīgi arī bērniem ir zināt ceļu satiksmes noteikumus un kultūru uz ceļa, nebūt pārgalvīgiem un cienīt citus braucējus un kājāmgājējus,” piebilst Kārlis Birmanis.

Sākot no desmit gadu vecuma, bērnam ir iespēja iegūt velosipēda vadītāja apliecību – vien nepieciešams nokārtot ceļu satiksmes noteikumu un drošības eksāmenu. Daudzviet skolās tiek piedāvāts par nelielu samaksu apgūt ceļu satiksmes noteikumus un pēc tam turpat, skolā, nokārtot šo eksāmenu. Ja bērnam ir šāda iespēja, tā noteikti jāizmanto! Ja skolēns iegūst dokumentu, ka drīkst piedalīties satiksmē kā velobraucējs, viņš daudz nopietnāk uztver šos noteikumus. Vairāk par velotiesību iegūšanu un mācībām var uzzināt šeit: www.csdd.lv/velosipeda-vaditaja-aplieciba/vispariga-informacija un www.berniem.csdd.lv.