Pastaiga ar vingrošanas elementiem – cik efektīva tā ir

Kā plānot pastaigu, ja ģimenē ir bērni, vai to var apvienot ar vingrošanas elementiem un vai pastaigu ar ratiņiem var uzskatīt par nopietnu fizisko aktivitāti, stāsta “Rimi Bērniem” fiziskās sagatavotības eksperts, sertificēts treneris Kārlis Birmanis.

Pastaiga, pat ar dažādu kustību elementiem, īsti nav uzskatāma par fiziskās spējas attīstošu treniņu, norāda eksperts, taču uzsver – pastaiga un staigāšana ir svarīga ikdienas kustība!

Ja cilvēks ikdienā nestaigā, vecumdienās viņam var būt apgrūtinātas kustības, var būt grūti iziet ārā pastaigāties. Taču doties pastaigās vajag – pat ja šajā brīdī nav iespējams pievērsties nopietnākiem treniņiem, vienmēr kaut kādas kustības ir labākas nekā nekādas. “Ja pats augstākais, ko šobrīd no fiziskajām aktivitātēm varat praktizēt, ir pastaiga trīs reizes nedēļā, tad ir vērts sev to atzīt un neizvirzīt nesasniedzamus mērķus. Svarīgi ir būt reālistiskiem – nav nepieciešamības dzīties tikai pēc paša labākā rezultāta. Ja apzināmies, ka ar šīm pastaigām vairs nav pietiekami, var sekot lēmums ieviest izmaiņas. Jebkurš sākums ir sākums!” uzmundrina treneris.

Izvēdināt prātu un uzturēt regularitāti

Tomēr, kā uzsver Kārlis Birmanis, katram no mums ir svarīgas pastaigas bez nosacījumiem – doties ārā bez noteikta mērķa, vienkārši iziet pakavēt laiku. Viens no dinamiskākas pastaigas ar vingrošanas elementiem ieguvumiem būs prāta atslodze. Lai pārslēgtu nervu sistēmu, reizēm ir vajadzīga nedaudz spraigāka slodze. Regulāras pastaigas ir arī solis, lai izveidotu pieradumu pie regularitātes, kas vēlāk, ja tiks lemts par nopietnāku sportošanu, palīdzēs ievērot treniņu grafiku.

“Regularitāte ir ļoti būtiska – jebkas, kas sākumā palīdz to nodrošināt, vēlāk palīdzēs uzturēt disciplīnu attiecībā uz citām aktivitātēm,” akcentē treneris.

Pastaigas ar bērniem

Minētās pastaigas bez nosacījumiem ir svarīgas arī bērniem, kas jau staigā paši. Ar bērniem, kas iet līdzās vecākiem, reizēm ir grūti plānot garus un noteiktus maršrutus. “Lai bērnam patiktu un viņš gribētu uzturēties laukā, galvenais ir noturēt viņa interesi. Ja mazajam neilgi pēc iziešanas pastaigā apnīk būšana laukā, viņam motivāciju var sniegt kāda rotaļa – skriešana, ķeršana, uzkāpšana uz kāda akmens. Lai bērnam par notiekošo būtu interese, būtiski, lai pastaiga un kustība laukā būtu patīkama visai ģimenei. Bērniem ir liela interese izpētīt pasauli, tāpēc ir labi, ja pastaigai nav stingras struktūras vai mērķu,“ teic Kārlis Birmanis. Tas nozīmē, ka kāds koks, zars, akmens vai kāds cits bērnam interesants elements var gan dažādot kustības, ko piedzīvojam laukā, gan padarīt pastaigu aizraujošāku.

Izvingrināšanās pastaigas laikā

Viens no variantiem, kā padarīt pastaigu gan interesantu bērniem, gan efektīvāku vecākiem, kas visu dienu pavadījuši vienveidīgā pozā, ir doties pastaigā ar vingrošanas elementiem. Piemēram, aiziet no mājām līdz kādam parkam, laukumiņam un izvingroties. Eksperta ieteikums izvingrināšanās laikā būtu praktizēt tās kustības, kas ikdienā netiek veiktas. Ja ikdienā jūs daudz praktizējat pietupšanos (dzīvojoties ar bērnu, kārtojot māju, kaut ko pakojot), iespējams, kājas un gūžas noteiktos virzienos ir izvingrinātas, bet tās noteikti var izkustināt vēl citos virzienos, ne tikai veicot pietupienus.

Jo daudzpusīgākas kustības dažādos virzienos ķermenis piedzīvo, jo komfortablāk tas jūtas.

Diskomforts rodas, kad kāda pozīcija tiek ļoti bieži praktizēta, bet citu kustību šajā laikā nav. “Piemēram, ja dienā sēžam četras un vairāk stundas, ķermenis ir pie tā pieradis, var labi tam pielāgoties, bet rodas grūtības, ja ilgstoši ir jāstāv. Un otrādi – tiem, kas daudz stāv, var būt grūti nosēdēt. Tāpēc tik svarīga ir kustību daudzveidība,” uzsver Birmanis un aicina pastaigas laikā padomāt, kādos virzienos un kuras ķermeņa daļas ikdienā tiek kustinātas mazāk.

Kā izvingrināties

• Atceries par visu ķermeni – sākot no pēdām, kājām, augšstilbiem, tad mugura, rokas, pleci. Veic kustības dažādos virzienos apļojot. Palēkā!
• Liec akcentu uz tādām kustībām, kuras ikdienā neveic.
• Vingrojumi jāizdara apzināti – ja stiep roku pāri galvai, domā un sajūti sānu no paduses līdz pat gurnam.
• Vairāk fokusēties uz dziļi stiepjoša rakstura, nevis straujām kustībām, piemēram, saforsētiem pietupieniem; labāk veic lēnākus un dziļākus izklupienus.
• Bieži cilvēkiem, kas ikdienā izdara vienveidīgas kustības, ir stīva, saspringta mugura. Lai mazinātu muguras stīvumu, tās stiepšanas vingrojumi jāveic komforta diapazonā. Ja pārāk tiek stiepts muskulis, kas ir stipri sarauts, nervu sistēma tam var pretoties, un tādējādi tiek panākts pretējs efekts.

Kā tad es vingrošu parkā?!

Iespējams, pa parku pēc darba dodamies mājās, nav uzvilkts sporta apģērbs, varbūt ejam ar kādu iepirkumu maisiņu, somu. Vai tas neizskatīsies jocīgi, ja vingrošu parkā? – kāds varētu jautāt. Uz to atbild Kārlis Birmanis: “Katram ir jāatrod ērta vide un vieta, kur ir komfortabli vingrot, stiepties, veikt dinamisku pastaigu. Negribu mudināt cilvēku justies ērti tur, kur viņš nejūtas ērti. Katram jāatrod sev ērta vieta, piemērots apģērbs, laiks, kad to darīt. Svarīgi, lai pastaiga sniedz prieku,” atgādina eksperts.