Visbiežāk pulciņus bērnam izvēlamies, vadoties no pašu interesēm un tā, ko esam novērojuši darām bērnu. Piemēram, ja mazais pagalmā bieži spēlē bumbu, tad automātiski domājam, ka viņam piemērotākais ir futbols. “Rimi bērniem” kustības un stājas eksperte Jekaterina Bovtramoviča uzsver – mūsu pieņēmums var būt maldīgs, ja runa ir par atbilstošāko aktivitāti, raugoties no veselības viedokļa.
Vispirms uz pārbaudi pie speciālista
Ja vien bērnam nav izteiktas veselības problēmas, skaidrs, ka parasti sporta pulciņu, tāpat kā jebkuras citas aktivitātes, izvēlamies savu un viņa interešu vadīti. Nu, varbūt kādā reizē arī padomājam, ka, piemēram, motobraukšana vai sporta dejas bērnam var nebūt piemērotākā nodarbe iespējamo muguras problēmu dēļ nākotnē. Un tomēr visbiežāk šķietami veselam bērnam mēs neliedzam nodarboties ar viņam tīkamāko sporta veidu vai, ja viņš pats nezina vai ir mazs un vēl neizprot, ko nozīmē konkrētais pulciņš, tad izvēli izdarām mēs, vecāki.
Jekaterina Bovtramoviča gan norāda – pirms sporta pulciņa izvēles vajadzētu aizvest bērnu pie speciālista un pakonsultēties, kurš sporta veids būs piemērotākais tieši viņam. “Ne velti pat sportisti katru gadu dodas uz sporta dispanseriem, mums ir sporta ārsti un izveidota plaša programma, kas sportistiem jāizpilda, lai pārliecinātos par viņu veselības stāvokli, fiziskajām spējām. Arī vecāki var aizvest savu bērnu pie speciālista. Piemēram, fizioterapeits novērtēs novērtēs ķermeņa parametrus – stāju, gaitu, līdzsvaru, izvērtēs muskuļus un noteiks piemērotāko slodzi,” teic speciāliste.
Viņa piebilst – tas nekas, ka mazs bērns, piemēram, dejo katrreiz, kad dzird mūziku. Tas nenozīmē, ka viņš noteikti būs dejotājs un, ka dejas ir viņam piemērotas.
Kāpēc vajag sportu bērnam?
Jo tas palīdz mazajam cilvēkam attīstīties, būt veselākam spēcīgākam un izturīgākam. Kā norāda Jekaterina Bovtramoviča, bērni, kuri piedalās kādos sporta pulciņos, ļoti atšķiras no citiem: “Viņiem muskuļu balanss ir cits, izturība liela, viņi labi saprot vingrojumus, var izpildīt gandrīz jebko, ko palūdz. Tāpēc sports bērnam ir ļoti vajadzīgs, tikai jāpadomā par slodzes dozēšanu. Kāds var izturēt daudz, cits – pavisam maz.”
Tāpat svarīgi ievērot bērna fizioloģiju, augšanas periodus un vajadzības, kas katrā brīdī ir aktuālas. Eksperte uzsver: “Ja ķermenis kļūst par darba instrumentu rezultātu sasniegšanai, tad par veselību nevaram runāt. Sportā, kur galvenais mērķis ir augstais rezultāts, būs daudz traumu. Tas viss vairs nemaz nav veselīgi un, manuprāt, ir bērnam nepiemēroti.”
Pirms izvēlēties bērnam sporta pulciņu, speciāliste iesaka godīgi atbildēt sev, vai galvenokārt es vēlos, lai mans bērns sporto savas veselības labā, vai tomēr man svarīgāki būs viņa sasniegumi šajā sporta veidā, kas automātiski nozīmēs pārlieku lielu slodzi mazajam cilvēkam.
Tātad – ko izvēlēties?
Lielākoties pieteikt bērnu kādā pulciņā iespējams no trīs gadu vecuma, mazākiem nav ne vajadzības, ne tādu prasmju, lai iesaistītos šādās aktivitātēs. Un arī pavisam maziem bērniem sporta pulciņš nenozīmē to, ko lielākiem bērniem vai pieaugušajiem. Viņiem sportošana notiek rotaļu veidā un īsāku laiku. Kā piemērotāko fizisko aktivitāti visiem vecumiem un no visiem aspektiem speciāliste iesaka ārstniecisko vingrošanu. Viss cits gan jāizvērtē strikti, ir vai nav piemērots veselības dēļ.
Peldēšana. Šis faktiski ir vienīgais tā sauktais sporta veids, kur doties var jau no zīdaiņa vecuma. Peldēšana attīsta vispārējo fizisko veselību, ir laba elpceļiem, stiprina imunitāti, bet – par spīti daudzajiem labumiem, ko var dot baseina apmeklējums, ne visiem bērniem tas būs piemērots.
Ja bērnam pēc peldes regulāri ir nopietnas alerģiskas reakcijas uz ādas, ir bieži ausu iekaisumi vai rodas kādas citas negatīvas reakcijas, kas nopietni ietekmē veselību, tādos gadījumos gūtais labums nekādi neatsvērs šo sliktumu.
Tautas dejas. Ļoti laba fiziskā nodarbe, ja nav problēmu, piemēram, ar ceļu locītavām. Taču kopumā tās piemērotas arī maziem bērniem, ja tiek ievērota viņu vecumam atbilstoša slodze.
Vispār attīstoša vingrošana. Tā pieejama visu vecumu bērniem, arī mazākiem. Individuāli vai grupā speciālista vadībā tiek veikti vingrojumi atbilstoši bērnu vecumam un spējām veikt konkrētus uzdevumus.
Asimetriskie sporta veidi – teniss, badmintons, mazliet basketbols un arī sporta dejas. Varētu šķist, ka, gluži pretēji – visiem sporta deju dejotājiem ir ideāli taisnas muguras, laba stāja, gaita, bet paralēli ir arī speciālas pozīcijas, kuras dejotājiem regulāri jāieņem. Īpaši puišiem – ķermenis tiek tā kā atvērts, roka atrodas mazliet uz sāniem un viņam šādā pozā ir jātur partnere. Rezultātā vienai ķermeņa pusei jāiztur ļoti liela slodze. Arī meitenēm.
Ja locītavas ir hipermobilas jeb pārlieku lokanas, pārstieptas. Tad nav ieteicami sporta veidi, kuros iespējams viegli gūt izmežģījumus. Futbols, basketbols u.tml. ir patiešām bīstami sporta veidi šiem bērniem. Parasti par šādiem bērniem saka – viņš nu gan ir dzimis mākslas vingrotājs! Patiesībā ir otrādi – šis sporta veids bērnam nebūs piemērotākais, jo pārstieptas locītavas tiek stieptas vēl vairāk. Panākumi būs, jā, taču nākotnē problēmas arī būs, jo vaļīgas, mīkstas, pārstieptas locītavas ļoti viegli var iedzīvoties lielās traumās, kuras bērns gūs daudz vieglāk nekā cits, kam locītavas, tā sakot, ir stīvākas.
Jāpiebilst, ka hipermobilas locītavas ir daudziem bērniem. Tās var diagnosticēt pie speciālista – šādas locītavas spēs atpazīt gan ģimenes ārsts, gan ķirurgs, gan, protams, arī fizioterapeits. Regulāri mežģījumi gan nenozīmē, ka bērnam noteikti ir hipermobilas locītavas, pie vainas var būt arī daudz citi iemesli. Un tā nav arī slimība, tikai īpatnība. Tāpat kā ir tumši un gaiši mati, arī locītavas ģenētiski veidojas dažādas. Starp citu, bieži bērniem ar hipermobilitāti ir ikss veida kājas. Ne vienmēr, bet pārsvarā gadījumos.
Ja bērnam ir neiroloģiskas problēmas un tāpēc iespējami jāizvairās no galvas vai kāju traumām, vai arī ir diagnosticētas problēmas ar muguru, tad vajadzētu mest līkumu cīņas sporta veidiem. Mūsdienās vairs nav retums, ka bērns tiek pie diagnozes “skolioze”, kas jau ir nopietna saslimšana. Tādos gadījumos jāizvēlas sporta pulciņš, kur netiks pārlieku noslogota mugura. Un svarīgi atcerēties, ka bieži bērniem pat lielas skoliozes gadījumā sāpju nav, tāpēc fiziski viņi jūtas labi un var turpināt darboties, taču ilgtermiņā rezultāts būs bēdīgs.