Uzturam lokanību un trenējam ritmu. 7–10 gadi

Bez sarežģītām komandām
Bērniem līdz pat 10 gadu vecumam turpina attīstīties pamata kustības. Tomēr bērns aug lielāks, un, sākot ar sešu septiņu gadu vecumu, jau ir uzlabojušās viņa koordinācijas spējas un reakcijas ātrums, nostabilizējas stāja un līdzsvara sajūta. Atmiņa joprojām darbojas ierobežoti, un sākumskolas vecumā bērns nav spējīgs lēmumus pieņemt ātri, un tas nozīmē, ka ir grūti noturēt uzmanību vienam ilgstošam uzdevumam.

Bērns ir spējīgs sistemātiski atkārtot noteikta ātruma un amplitūdas kustības, ievērot ritmu, kas nepieciešams lēkšanai ar lecamauklu

Līdz ar to šajā laikā bērniem jāpiedāvā sporta nodarbības, kas ir pēc iespējas aizraujošākas – ar dažādām aktivitātēm, ietverot rotaļas, komandas spēles un stafetes, –, bet bez sarežģītām kompleksām kustībām. Ja bērns izjūt emocionālu saviļņojumu par to, ko dara, tad var vieglāk un ilgāk koncentrēties dotajam uzdevumam.

Pamatiemaņu stiprināšana
Piedāvājot fiziskās aktivitātes sākumskolēniem, uzsvars joprojām jāliek uz pamata kustībām. Jāpiedāvā vingrojumi, kuros ir jārāpo, jāsoļo, jāskrien, jālēkā un jārāpjas. Tāpat var izmantot dažādas palīgierīces – bumbas, kastes, ko grūst, mest, ķert, spert un atsist. Līdz desmit gadu vecumam bērns šīs iemaņas joprojām pilnveido un nostiprina. “Organizējot sporta nodarbības bērniem vecumā no 6 līdz 10 gadiem, ir jāiekļauj tehniski vienkārši uzdevumi ar viegli saprotamām norādēm, tajā pašā laikā tiem jābūt azartiskiem. Piemēram, tās var būt stafetes vai rotaļas ar priekšmetu mešanu mērķī vai tālumā, skriešana slalomā, lēkšana pāri un līšana zem barjerām, kūleņu mešana un velšanās, rāpošana un rāpšanās nelielā augstumā,” norāda Kārlis Birmanis. Vēl būtiski šajā vecumā treniņu procesā izvairīties no rezultātu salīdzināšanas un sacensību principa. Gūstot rūgtu zaudējuma pieredzi, bērns var baidīties uzdevumu atkārtot.

Jaunas prasmes
Šajā vecumposmā bērniem sāk padoties aizmest tālumā bumbiņu un lēkt ar lecamauklu. Tas tāpēc, ka attīstījušās spējas atkārtot noteiktas amplitūdas kustības, kā tas ir, piemēram, mešanas gadījumā – pleca locītava tiek plaši atvilkta atpakaļ, un tiek lietots spēks, lai veiktu metienu. Bērns ir spējīgs sistemātiski atkārtot noteikta ātruma un amplitūdas kustības, ievērot ritmu, kas nepieciešams lēkšanai ar lecamauklu.
Šīs iemaņas palīdzēs nostiprināt arī šāds uzdevums: veikt ātru īso soļu skrējienu, kur kājas jākustina zibenīgi kā adatiņas – augšā un lejā.

Gūstot rūgtu zaudējuma pieredzi, bērns var baidīties uzdevumu atkārtot

Vingrojumi lokanībai
Septiņu līdz desmit gadu vecumā bērna augums joprojām ir lokans. Lokanību nav nepieciešams stimulēt papildus, tomēr ieteicams to uzturēt. Treneris Kārlis stāsta, ka lokanību palīdz nostiprināt lēnas un dinamiskas, bet plašas amplitūdas kustības. Tā var būt soļošana lieliem soļiem, liekšanās uz priekšu, muguras saliekšana, veļoties “kamoliņā” vai kūlenī, plašas roku kustības, peldot uz vēdera un muguras. “Ar pietiekamu kustību daudzumu ikdienā (ne tikai sporta nodarbībās) 8–12 gadu vecumā jaunietis apgūto kustību amplitūdu un lokanību spēj saglabāt daudzus gadus,” bilst treneris.

Izturība – mazliet vēlāk
Vai 7–10 gadu vecumā nepieciešams trenēt izturību? Salīdzinot ar pieaugušajiem, bērniem izturības spējas pieaug lēnāk. Spēja izturēt noteiktu slodzi paaugstinās ar laiku – tad, kad uzlabojas kustību ekonomiskums. “Tas nozīmē, ka kustības kļūst precīzākas, līdz ar to enerģijas patēriņa ziņā – efektīvākas,” paskaidro Kārlis Birmanis. “Bērnam pieaugot, viņa izturība paaugstinās netieši. Jūtot šo “kustību ekonomiskumu”, pieaug arī mazā sportista vēlme palielināt slodzi.” Tas notiek dabiski un ar laiku, līdz ar to sākumskolas vecumā nav nepieciešams speciāli veikt cikliskus atkārtotu kustību treniņus izturības stiprināšanai. Pietiek ar kustīgumu ikdienā un aktivitātēm, kas stiprina jau iepriekš minētās iemaņas.