Vai vasarā pietiek ar dauzīšanos pa lauku?

Bez spriedzes un “rāmja”

Jebkuras fiziskas aktivitātes veicina cilvēka ķermeņa attīstību, skaidro “Rimi bērniem” fiziskās sagatavotības eksperts Kārlis Birmanis. Bērns, kurš regulāri apmeklē treniņus, izpildot trenera dotos uzdevumus pēc noteikta plāna, attīsta tādas fiziskās īpašības kā:

• ātrums;
• spēks;
• izturība;
• lokanība;
• reakcijas ātrums;
• veiklība.

Un, augot lielāks, kļūst atlētiskāks. “Te nav runa par sportistiem rezultātiem. Vienkārši paaugstinās vispārējā fiziskā sagatavotība,” skaidro Kārlis Birmanis.

Tieši tādu pašu rezultātu var sasniegt, ja bērns dzīvo fiziski aktīvu dzīvesveidu – skrien, lec kopā ar draugiem, rāpjas kokos, peld, brauc ar velosipēdu vai skrejriteni utt. Turklāt reizēm šādi var pat iegūt labāku rezultātu nekā treniņā, kam ir strikti normēts laiks.

“Pavadot brīvo laiku aktīvi laukos, dabā, rotaļu laukumos, bērnam nav tādas spriedzes un rāmja kā treniņā, kur nepieciešams izpildīt konkrētus uzdevumus, būt disciplinētam un sagaidīt novērtējumu,” norāda speciālists.

Protams, šajā gadījumā trūkst sistemātiskuma un iespējas attīstīt specifiskas prasmes. Bērns, kas nav apmeklējis basketbola treniņus, piemēram, nemācēs tehniski pareizi iemest bumbu grozā. Bet nav teikts, ka viņš vispār to nevarēs izdarīt, ja būs spēlējis “sētas mačos”.

Vai laukos var uztrenēt ķermeni?

Lauku darbi, kā siena ķīpu krāmēšana, malkas vešana, zemes rakšana vai dārza laistīšana, nesot lejkannas, ļauj bērnam saprast savu spēju robežas, taču īpašu fizisko sagatavotību neveicina.

“Ja pusaudzis katru otro nedēļu krāmēs sienu ar dakšu, iespējams, viņam būs augstāka fiziskā izturība, taču tam nepieciešami vēl citi parametri – regularitāte, noteikts laiks un pulsa ātrums,” skaidro eksperts. “Tas attiecīgi nozīmē, ka lauku darbus nevajadzētu uzskatīt par treniņu, taču – tā ir ļoti būtiska aktīva dzīvesveida sastāvdaļa.”

Pusaudži, kas sezonas laikā trenējas, nereti pārvērtē savas spējas un grib pierādīt, ka var pacelt lielāku smagumu, ir ātrāki, izturīgāki.

Tas savukārt draud ar traumām, sastiepumiem. Taču te pieaugušajiem der atcerēties, ka bērni mācās tikai no savām kļūdām. Ja vien runa nav par lielu kaitējumu veselībai, vajag ļaut pašiem apjaust savu spēju robežas.

Ļaujiet atpūsties!

Vecāki, kuru bērni regulāri apmeklē treniņus, mēdz uztraukties, ka brīvlaikā viņi var zaudēt sezonas laikā iegūto fizisko formu. Kārlis Birmanis apstiprina – fiziskās īpašības sāk samazināties jau pēc divu trīs nedēļu pārtraukuma. Viskrasākā atšķirība būs pēc viena mēneša, bet pēc katra nākamā arvien mazāka. Līdz ar to nav starpības, vai pauze bijusi vienu vai trīs mēnešus.

“Otra lieta, kas ir pieminēšanas vērta, – pārlieka centība aptumšo prātu,” atzīmē speciālists. Respektīvi, bērns, kurš ir ļoti motivēts izpildīt uzdevumu, vairāk fokusēsies uz to un mazāk uzmanības pievērsīs prieka gūšanai no nodarbes. Tādā situācijā pastāv liels risks, ka zudīs interese par konkrēto treniņu veidu un motivācija vispār darboties.

Tāpēc bērnam starpsezonā labāk ļaut atpūsties un socializēties – ar draugiem doties spēlēt bumbu, florbolu, vasaras hokeju ar skrituļslidām.

“Ja jaunietis no rīta pamostas, jau zinot, cikos un kurā sporta laukumā tiksies ar kaimiņu sētas puikām, lai dzenātu bumbu, – ideāli! Ļaujiet bērniem pašiem plānot savu laiku un būt entuziasma pilniem!” viņš iesaka. Vienlaikus tas ļaus iepazīt jaunus sporta veidus bez tā, kurā viņš jau trenējas, un apjaust, ka dzīvi var piedzīvot daudzveidīgāk.

Svarīgākā – brīvā griba

Bet ko darīt, ja jaunietis brīvo laiku grib pavadīt, tikai lietojot viedierīces vai spēlējot video spēles? “Ja vecāki teiks – tev ir jāapmeklē treniņi, lai tu tiktu pie datora –, kāda būs motivācija?” retoriski jautā Kārlis Birmanis. Doma ir laba – aizsūtīt laukā pakustēties. Taču tādā gadījumā jaunietis aizies izdarīt vienīgi minimālo nepieciešamo, lai tikai varētu uzspēlēt datorspēles. Svarīgāk, ka bērns pats izvēlas dzīvot dzīvi ārpus viedierīcēm un pavadīt laiku aktīvi.