Sarunas pie vakariņu galda, pārgājieni, pikniks, kopēja grāmatu lasīšana vai vienkārša dauzīšanās – lai kas tas būtu, kopā ar ģimeni pavadītais laiks bērnam ļauj izaugt par pašpārliecinātu, pašpietiekamu personību ar veselīgu spriestspēju un skatījumu uz lietām.
Nereti varam dzirdēt kādu sakām, ka nespēj vai neprot veidot cieņpilnas attiecības, piemēram, ar “otro pusīti” vai bērniem, tikai tāpēc, ka trūkst bērnības pieredzes, kā to darīt. Viss, ko šis cilvēks mazotnē redzējis un piedzīvojis, bijusi kliegšana vai strīdi mammas un tēta starpā, tāpēc katrā brīvā brīdī viņš dzīvojies viens savā nodabā vai ar sētas bērniem.
Kopā ar vecākiem labi, ja kādreiz paēstas vakariņas pie viena galda vai aizbraukts apciemot radu tanti vai onkuli.
Ak, jā, vēl svinēti Ziemassvētki vai Lieldienas, bet arī – formāli, jo tā pieklājas.
Vēl biežāk sastopami gadījumi, kad vecāki bijuši klātesoši tikai fiziski, ne emocionāli. Līdz ar to cilvēkam pieaugušā vecumā ir grūti vai pat neiespējami formulēt, kur nu vēl paust savas izjūtas, vēlmes un tamlīdzīgi.
Pamatu pamats – mijiedarbība ar otru
“Rimi bērniem” labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine norāda, ka mūsu paštēls, pašvērtējums, pašcieņa, izpratne par sevi, savām spējām un talantiem veidojas attiecībās – mijiedarbībā ar otru.
Tieši tāpēc patiesa kopābūšana un atvērtas, ieinteresētas attiecības ir tik svarīgas.
“Primārās aprūpes personas – vecāki un citi tuvi pieaugušie – bērnu redz un spoguļo, kā arī dalās savā pieredzē, savās izjūtās, tādējādi viņam radot priekšstatu gan par sevi, gan par citiem,” skaidro Laura Valaine un uzsver, ka tas ir pamatu pamats, lai veidotos veselīga personība.
Ar sirsnīgām attiecībām nepietiek!
Varētu šķist – ja ikdienā ģimenē valda sirsnīgas un mīļas attiecības, ar to ir gana, taču tā nebūt nav. Lai veidotos labsajūta un ciešs kontakts ģimenē, nepieciešams rast arī kopīgas intereses un izkopt ģimenes tradīcijas.
Tradīcijas rada stabilitāti, drošību un paredzamību. “Šie trīs raksturlielumi ir būtiski bērna attīstībai un drošas piesaistes veidošanai,” uzsver “Rimi bērniem” eksperte.
Kādi ir galvenie ieguvumi?
Patīkamas emocijas
- Ikdienas steigā ieturēta kopīga maltīte ir laiks, kad iespējams aprunāties un veidot komunikāciju ģimenē.
- Sarūpējot svētkus, piemēram, jubilāram, mēs veidojam sajūtu, ka viņš ir īpašs un pārējie cenšas gādāt par otra prieku. Gada laikā katrs no ģimenes var izbaudīt savu īpašo dienu un katrs var būt tas, kurš rūpējas par cita prieku.
- Pārgājiena laikā visiem kopā ir iespēja izzināt, apspriest, pārbaudīt savu spēku robežas, izsmaržot pa ceļam ieraudzītus augus, izpriecāties par dzirdētām putnu balsīm vai no sirds izsmieties par negaidītiem kurioziem.
Veidojas piederības sajūta
Bērnam veidojas apziņa – es piederu ģimenei, kurā ir šādas tradīcijas. Citiem ir pavisam citas vai līdzīgas, bet mūsu ģimenē ir tieši šādas tradīcijas, un tikai mēs tās pārzinām un kopā izdzīvojam.
Svarīgi šīs kopābūšanas tradīcijas saglabāt arī tad, kad, piemēram, pusaudža vecumā bērns sāk izrādīt pretestību pret līdz šim ierastām un mīļām lietām.
Jā, varbūt kādā reizē viņš var nepiedalīties, piemēram, ģimenes izbraucienā ar velosipēdiem vai brīvdienu piknikā, taču ir svarīgi saglabāt svarīgākās – ģimenes ikdienas pamatu, struktūru veidojošās – tradīcijas, piemēram, kopīgas ēdienreizes.
Veidojas priekšstats par ģimeni un attiecībām
Gan draudzīgu, gan romantisku attiecību un ģimenes veidošanas prasmes tiek apgūtas jau no mazotnes. Visbiežāk pieaugušā vecumā tiek spoguļots bērnībā redzētais piemērs ģimenē un ir jāpieliek ļoti lielas pūles, lai šo pieredzi mainītu un veidotu pavisam citu attiecību modeli.
Vēl divi svarīgi aspekti
1) Galvenā vērtība ir kopā pavadītais laiks, nevis perfekti uzklāts galds vai perfekts pārgājiena maršruts. Nereti mēs vēlamies dzīvot pēc principa – visu vai neko. Piemēram, ja nav izdevies svētku cepetis, tad kāda jēga no svētkiem? Bet jēga ir, jo cepetis nebūt nav galvenais! Pats svarīgākais svētkos ir attiecības, mijiedarbība citam ar citu, patiesa ieinteresētība un vēlme būt kopā.
2) Ģimenes tradīcijām jābūt ar saturu, nevis tikai tādēļ, lai tādas būtu, jo “tā vajag”! Ir vērts padomāt, par ko un kā ģimenē notiek savstarpējas sarunas – vai tā ir ņirgāšanās, apsaukāšanās, strīdēšanās, kaunināšana, vai arī tās ir cieņpilnas un katrs var dalīties piedzīvotajā, jo tiek uzklausīts un saprasts. Tāpat veselīgu attiecību rādītājs ir tas, vai ģimenē cits ar citu spēj pajokot, kopā pafantazēt par piedzīvojumiem vai kādu nākotnes mērķi.
“Būt veselīgās, laimīgās attiecībās ir jāprot, un šo prasmju pamati veidojas no agras bērnības, tāpēc ir vērts izsvērt, kāda ir tava ģimene, kādas tajā ir tradīcijas, vērtības,” norāda “Rimi bērniem” eksperte.