Kas īsti ir senie svētki Meteņi un kā tos svinēt?

Gadalaika sākumus - Meteņus, Ūsiņus, Vasaras Māras dienu, Mārtiņus - tradicionāli svin, saskaņojot Saules un Mēness kalendārus, šogad Meteņi atzīmējami 3.martā. Piedāvājam idejas, kādās rotaļās doties, ko celt galdā un kādus ticējumus ievērot!

Ko celt galdā?
“Pavasara gadskārtai raksturīga ne tikai gadalaiku maiņa, bet arī āra darbu plānošana. Laiks plānot, ko un kur sēt, kādus lauku darbus darīt pirmos, ko atlikt uz vēlāku. Tā ir diena pirms lielā gavēņa, tāpēc Meteņos svarīgi kārtīgi paēst, īpašā godā ir cūkgaļa,” stāsta RPIVA docente, Dr. paed. Gunta Siliņa Jasjukeviča.

Meteņu svētku galdam raksturīgi pašcepti pīrāgi ar visdažādāko pildījumu (piejūras novados pīrāgus mēdza pildīt ar siļķi), grūdeņa biezputra, slokātnis (vairākkārtu mīklas pīrāgs ar gaļu pa vidu), miežu miltu plāceņi, kā arī cūkas šņukurs un auss.
Vai zināji? Ticējums vēsta, ka bērniem Meteņos jāiekožas vārītas cūkas ausī vai šņukurā, lai labāk prastu lasīt un rakstīt.

Pamēģini pagatavot grūdeni!

Nepieciešams:
* Grūbas vai miežu putraimi – 300 g
* Cūkgaļas cauraudzis – 300 g
* Sviests – 50 g
* Sīpols – 1 gab
* Ķiploks – 2 daiviņas
* Rozmarīns – 2 zariņi
Gatavošana:
Sakarsē cepeškrāsni līdz 200 °C. Cepampannā ieliek smalki sagrieztu cūkgaļas cauraudzi, sīpolu, ķiploku un apcep brūnus. Ber pannā grūbas vai miežu putraimus, uzliek rozmarīnu un sviesta gabaliņus. Pārlej ar verdošu ūdeni, lai noklāj 1–2 cm. Pannai uzliek vāku vai pārklāj ar foliju un cep 45 min–1 h.

Kādās rotaļās doties?
Meteņos ir jāspēkojas. Spēkojoties cilvēki imitē gadalaiku maiņu, kā arī šis rituāls noder, lai prognozētu, kurš līdz nākamajiem Meteņiem būs veiksmīgāks, veiklāks un stiprāks. Tam, kurš uzvarēs virves vilkšanā, pikošanās sacensībās vai ragaviņu braukšanā no kalna, viss padosies kā no rokas. Neparasta rotaļa ir bērnu mešana pār sētu: bērnu ieliek auduma maisā un met pār sētu. Kāpēc? Žogs ne tikai reāli, bet arī simboliski ir kā robežšķirtne starp savējo, zināmo un svešo, vēl neiepazīto, izaicinājumiem pilno pasauli. Šī rituālā darbība simbolizē jaunas pieredzes gūšanas nepieciešamību ar ko bērni saskaras ik dienu. Šajā dienā atļauts arī lielīties un savu lielību skaļi pavēstīt citiem, lai izteiktie vārdi piepildītos.

Ideja! Karuselis uz ledus

Uz labi aizsaluša dīķa var uztaisīt karuseli, kurā pēc kārtas izvizināt katru svinētāju.

Pieaugušie var doties masku gājienos (budēļi, ķekatas, skutelnieki, suselnieki), mazie bērni šoreiz paliek mājās. Latvieši ticēja - jo tālākos ciemos viņi bija devušies, jo labāka raža gaidāma rudenī.

Meteņdienas ticējumi
Ticējumi latviešiem palīdzēja iegūt lielāku un labāku ražu, kas bija ļoti svarīgi, lai varētu izdzīvot ziemu, veselīgus lopus, veselību ģimenei, kā arī prognozēt laikapstākļus.
* Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.
* Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
* Ja Meteņos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.
* Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, - būs labs un auglīgs gads.
* Meteņa dienā ar ragutiņām brauc no kalniem vai ar zirgu pabrauc kādu gabalu. No kalniņa jālaižas deviņas reizes priekš saules. Jo augstāks kalns un jo tālāku ragutiņas skrien, jo kuplāki un garāki lini.
* Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu - Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.

Rakstu konsultē: Latvijas Folkloras biedrības izglītības projektu vadītāja, RPIVA docente, Dr. paed Gunta Siliņa-Jasjukeviča.

Foto: Jānis Jasjukevičs, Gunta Siliņa-Jasjukeviča, Shuttersstock