Bālums un nespēks – dzelzs deficīta pazīmes

Ja organismā trūkst dzelzs, tad cilvēka organisms nevar sintezēt nepieciešamos daudzumos hemoglobīnu – vielu, kas pārnes skābekli uz visām organisma šūnām. Rezultātā gan pieaugušajiem, gan bērniem novājinās imunitāte un pieaug infekciju risks. Zīdaiņi, kuriem ir dzelzs deficīta anēmija, var atteikties no ēdiena, kļūt kašķīgi un miegaini, skaidro Rimi Bērniem eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Dzelzs deficīta anēmija visbiežāk ir sastopama 20% sievietēm, 50% grūtniecēm un tikai 3% vīriešu. Riska grupā arī ir cilvēki, kas izslēdz no sava uztura dzīvnieku valsts produktus, piemēram, veģetārieši, vegāni, svaigēdāji u.c.

Biežākie riska faktori dzelzs deficīta anēmijas attīstībai bērnam ir, ja viņš ir priekšlaicīgi dzimis vai ar zemu dzimšanas svaru, zīdainis tiek barots ar krūti ilgāk par 6 mēnešiem, neuzsākot piebarošanu, veģetārā vai vegānu diēta. Tāpat anēmija var attīstīties, ja pārmērīgi uzturā tiek lietoti piena produkti (vairāk par 750ml diennaktī jeb 3 glāzēm piena), jo pienā esošais kalcijs traucē uzsūkties dzelzim. Dzels deficītu var veicināt arī vienveidīgs uzturs otrajā dzīves gadā, specifiskas kuņģa zarnu trakta slimības, piemēram, divpadsmitpirkstu zarnas bojājumi, celiakija, iekaisīgas zarnu slimības, un saindēšanas ar svinu.

Ieteicamas dzelzs uzņemšanas daudzums dienā bērniem:

• no dzimšanas līdz 1 gada vecumam 8mg/diennaktī (dnn);
• no 1 gada vecuma līdz 6 gadu vecumam 8mg/dnn;
• no 7 līdz 10 gadu vecumam 10mg/dnn;
• no 10 līdz 14 gadu vecumam 11mg/dnn;
• no 15 līdz 18 gadu vecumam zēniem 11mg/dnn;
• no 15 līdz 18g gadu vecumam meitenēm 15mg/dnn

Ja mainot un pilnveidojot ikdienas uzturu, dzelzs deficīta anēmija nepāriet, ārsts var izrakstīt speciālus dzelzs saturošus preparātus.

Agrāk iecienīts našķis bija “Hematogen”, kas satur dzelzi – 5 – 10 mg, bet tā sastāvā ir ļoti daudz cukura. Vidēji vienā “Hematogen” batoniņā ir aptuveni 25 - 30g cukura, kas ir dienas norma mazam bērnam. “Hematogen” ir uztura bagātinātājs, kas neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Hēma dzelzs ir veidots no hemoglobīna, tāpēc tas ir sastopams dzīvnieku valsts produktos - sarkanajā gaļā, zivīs, putnu gaļā. Tā kā hēma forma cilvēkam ir “radniecīgāka”, uzsūkšanās spējas hēma dzelzim ir augstākas nekā nehēma dzelzij. Nehēma dzelzs ir sastopama augu valsts produktos. Hēma dzelzim uzsūkšanas spējas ir daudz augstākās nekā nehēma dzelzim no augu valsts produktiem. Cilvēka organisms spēj uzņemt līdz pat 30% no dzīvnieku produktos esošā dzelzs daudzuma, bet no augu produktiem aptuveni 15%.

Dzelzi vislabāk uzņemt ar daudzveidīgu uzturu.

Labi dzelzs avoti ir tie, kas satur aptuveni 3,5mg dzelzs 100g produkta:

• liellops;
• cūkas un vistas aknas;
• jūras veltes;
• zivis;
• pupas;
• sezam sēklas;
• ķirbju sēklas.

Kā dzelzs avotu var uzskatīt arī produktus, kur tā koncentrācija ir ap 1 - 2mg 100g produkta:

• sardīnes;
• tītars;
• vistas fileja;
• sarkanās pupiņas;
• tofu;
• zaļā paprika;
• spināti;
• rācenis.

Vislabāk dzelzs uzsūcās kopā ar vitamīnu C, tāpēc vēlams produktus ar augstu dzelzs koncentrāciju uzņemt kopā ar dārzeņiem, kas satur daudz C vitamīna, piemēram, sarkano papriku, kāpostiem, spinātiem, brokoļiem vai apelsīnu sulu.

Vērts atcerēties, ka tanīni, ko satur tēja un kafija, samazina dzelzs uzsūkšanos. Ja ir smaga dzelzs deficīta anēmija, tad no šiem produktiem būtu vēlams atteikties vispār. Lieliski produkti, kas paaugstina dzelzs līmeni organismā, ir granātāboli, vīģes, persiki, ērkšķogas.

Foto: Shutterstock.com