Vecāki nereti ir satraukti, kad pienāk brīdis mazuļa piebarošanai. Ir dažādi neskaidri jautājumi – ko un kā labāk, cik daudz utt. Šoreiz par putrām. Ar kādu sākt un kā zināt, ka zīdaiņa gremošanas trakts ir pietiekami nobriedis, stāsta uztura speciāliste, Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina.
Putras ir ogļhidrātus saturošs produkts, tajās ir augsta cietes koncentrācija, līdz ar to speciālisti parasti iesaka putras ēst aptuveni no sešu mēnešu vecuma, kad bērnu gremošanas trakts ir gatavs pārstrādāt cieti. Taču mēdz būt izņēmumi, piemēram, zīdainim ir slikta svara dinamika, ir grūtības pieņemties svarā, uzņemot mātes pienu vai piena maisījumu, tad ārsts var rekomendēt uzsākt piebarošanu agrāk – pēc četru mēnešu vecuma.
Ja bērns ēd rīsu putru, viņam vēlāk var sākt dot arī kukurūzas, prosas un griķu putru
Viena no putrām, ko iesaka ieviest uzturā kā pirmo, ir rīsu, jo tā praktiski nesatur šķiedrvielas, glutēnu un tajā ir vismazāk olbaltumvielu, kas var noslogot bērna līdz galam nenobriedušo gremošanas traktu. Bērnam domāto rīsu putru var pievienot pie mātes piena vai piena maisījuma vai piedāvāt kā atsevišķu piebarošanas reizi.
“Vēlos vērst uzmanību, ka rīsi cietina vēdera izeju, tāpēc, ja bērnam nereti ir aizcietējumi, pārmērīgi lietot uzturā rīsus nevajadzētu. Labāk dažādot ēdienkarti ar citām graudaugu putrām, kas nesatur glutēnu, piemēram, griķu, kukurūzas, prosas,” atzīmē Rimi Bērniem eksperte Ļubina.
Glutēna un bezglutēna putras
Glutēns jeb lipeklis ir rezerves proteīnu grupa, kas sastāv no prolamīniem un gluteīniem. Glutēns kopā ar cieti ietilpst grauda endospermas sastāvā un kalpo kā barība grauda dīgšanas procesā. Glutēns ir sastopams kviešos un tā paveidos, piemēram, speltas kviešos vai tritikāles (kviešu un rudzu krustojums) graudos, un produktos, kas ir pagatavoti no šiem graudiem. Katram graudam ir sava veida prolamīns: kviešiem – gliadīns, miežiem – hordenīns, rudziem – sekalīns un auzām – avenīns. Visas šīs vielas tiek apvienotas vienā jēdzienā – glutēns. Glutēnu saturēs tādi produkti kā kvieši un kviešu dažādi paveidi, rudzi, mieži un auzas.
Visaugstākais olbaltumvielu saturs ir auzu pārslu putrā – 10 grami uz 100 gramiem pārslu
Ja bērns ēd rīsu putru, viņam vēlāk var sākt dot arī kukurūzas, prosas un griķu putru. Šīs putras nesatur glutēnu, tāpēc tās iesaka zīdaiņa ēdienkartē ieviest kā pirmās. Pēc tam kad bērns jau ēd glutēnu nesaturošas putras, var piedāvāt auzu, miežu un mannas putru. Mēdz būt arī bezglutēna auzu pārslu putra, bet tad uz iepakojuma jābūt speciālam apzīmējumam, ka tā nesatur glutēnu.
Uzturvērtības putrā
Visaugstākais olbaltumvielu saturs ir auzu pārslu putrā – 10 grami uz 100 gramiem pārslu. Šī putra pietiekami labi bērnam sniegs nepieciešamās uzturvielas, lai tiktu nodrošināta atbilstoša augšana un attīstība. Griķu putrā ir salīdzinoši daudz olbaltumvielu, un tā ir bagāta ar dzelzi, magniju, mangānu, fosforu un cinku.
Uztura speciāliste Olga Ļubina pašiem mazākajiem piebarošanas sākumā iesaka pirkt speciālās zīdaiņu putras, kas pieejamas bērnu pārtikas nodaļā. Pirmās putras, kuras var ieviest bērna uzturā jau no četru mēnešu vecuma, parasti satur tikai viena veida graudaugus, un tās ir jāgatavo uz ūdens bāzes vai izmantojot mammas pienu. Kad mazais jau paaudzies, viņa ēdienkartē var iekļaut putras, kas satur vairākus graudu veidus un ir gatavotas ar govs vai kazas pienu. Vēl Rimi Bērniem eksperte aicina vecākus izvēlēties bērniem gatavot parastās pilngraudu putras, kas papildinātas ar mājās taisītu augļu biezeni, kam nav pievienots cukurs.