Vakars klāt, un bērns tik virina ledusskapja durvis, lai kaut ko uzkostu. Ir bērni, kuriem no rīta nemaz nav ēstgribas, bet apetīte pamostas vakarā. Dažreiz tā ir tik pārmērīga, ka vēlās vakara maltītes jau draud ar lieko svaru.
Kādi varētu būt iemesli pastiprinātai apetītei vakaros un kā ar to cīnīties, stāsta Rimi Bērniem veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Ieviest uztura dienasgrāmatu
Lai saprastu, kāpēc mazajam vakaros ir liela ēstgriba, ir jāsāk ar to, ka rūpīgi tiek piefiksēts viss, kas tiek apēsts pa dienu. Iespējams, dienas pirmajā pusē bērns ēd par maz, tāpēc trūkstošo uztura un līdz ar to enerģijas devu organisms pieprasa uzņemt vakarā. Šādi pieraksti uztura dienasgrāmatā jāveic vismaz trīs dienas pēc kārtas.
Kā to izdarīt? Ja bērns vēl iet bērnudārzā, aiciniet palīgā audzinātāju. Palūdziet, lai viņa pieraksta visu, ko mazais dienas laikā apēd. Piefiksējiet arī, ko bērns apēd mājās no rīta un vakarā.
Ja bērns absolūti neko neēd bērnudārzā vai skolā, tad problēmu vajadzētu risināt, runājot gan ar bērnu, gan audzinātāju vai skolotāju
Skolas vecuma bērnu var lūgt vienkārši nobildēt visu, ko viņš pa dienu ēd, un tad arī caurskatīt šo sarakstu, izanalizējot, vai dienas laikā apēstais ir pietiekams, lai organisms uzņemtu nepieciešamās uzturvielas – olbaltumvielas, taukus, saliktos ogļhidrātus – vajadzīgajā daudzumā.
Var būt situācijas, kad bērns neēd brokastis ne mājās, ne arī bērnudārzā vai skolā, tāpēc nesaņem vajadzīgo enerģijas daudzumu, līdz ar to vakarā cenšas šo deficītu kompensēt.
Ja bērns pamatīgi un sātīgi paēd vakarā, tad viņam no rīta atkal nebūs apetītes. Tādējādi rodas tāds kā apburtais aplis – no rīta ēst negribas, bet vakarā ir liels izsalkums. Šādā gadījumā jāmēģina panākt, lai bērns tomēr sāktu dienu kaut ar nelielām brokastīm mājās, kas nodrošinātu organismu ar nepieciešamām uzturvielām no rīta.
Noskaidrot, kāpēc neēd skolā un dārziņā
Ja bērns absolūti neko neēd bērnudārzā vai skolā, tad problēmu vajadzētu risināt, runājot gan ar bērnu, gan audzinātāju vai skolotāju. Vai vienīgais iemesls neēšanai skolā ir tas, ka ēdiens ir negaršīgs? Iemesli neēst var būt arī citi, piemēram, bērns konkrētajā vidē nejūtas droši, varbūt viņam traucē kāds grupas biedrs. Ir bērni, kuri neēd ēdienu, kas uz šķīvja neizskatās labi, tāpēc jānoskaidro, vai tas nav par pamatu tam, ka mazais neēd.
Atnākot mājās no skolas, mazajam skolēnam vajadzētu būt atstātam ēdienam, kuru ir ērti un viegli pagatavot vai kuru viņš spēj pats sev uzsildīt
Ja šos jautājumus atrisināt nevar un, piemēram, skolā nevar palūgt, lai mērci, kas bērnam negaršo, nelej pa virsu kartupeļiem, tad vērts apsvērt iespēju dot ēdienu līdzi no mājām. Tas noteikti ir daudz ērtāk skolas vecuma bērniem, jo viņiem ir jāsagādā tikai viena ēdienreize ārpus mājas. Bērnam var iedot līdzi kādu siermaizi vai lavašu ar vistas gaļu, papriku un svaigo sieru, vai arī mazu augļu un dārzeņu uzkodu.
Atnākot mājās no skolas, mazajam skolēnam vajadzētu būt atstātam ēdienam, kuru ir ērti un viegli pagatavot vai kuru viņš spēj pats sev uzsildīt. Nebūtu pareizi, ja līdz vakariņām mazais pārtiktu no uzkodām, maizītēm un cepumiem. Šādas uzkodas, kas ir bagātas ar cukuru, bet nabadzīgas ar olbaltumvielām, nenodrošinās sāta sajūtu, toties pastiprinās apetīti. Rezultātā asinīs sākas straujas glikozes līmeņa svārstības, kas atkal provocē vēlmi kaut ko uzēst.
Emocionālā ēšana
Iemesli, kāpēc tiek apēsts vairāk, nekā vajadzētu, var būt arī emocionāli. Piemēram, bērns ir uztraucies vai bēdīgs, jo skolā saņemts sliktāks vērtējums vai viņš sastrīdējies ar draugu vai vecākiem. Uz emocionālā stresa fona var pieaugt apetīte. Labāk, ja par piedzīvotajām emocijām var runāt un tās izanalizēt, nevis apēst.
Visbiežāk bērni uzņem pārmērīgi daudz ogļhidrātu saturošus produktus, piemēram, maizi, konditorejas izstrādājumus, saldumus. Tieši ātrie ogļhidrāti un viegli pieejamie našķi izraisa liekā svara pieaugumu
Dažreiz lielāka apetīte var būt saistīta ar to, ka bērns grib pavadīt laiku kopā ar vecākiem, piemēram, tētis vai mamma atnāk no darba vēlu vakarā un tikai tad sēžas pie vakariņu galda. Bērns grib būt kopā ar ģimeni, un tādējādi apēd vairāk, nekā viņam ir nepieciešams.
Visbiežāk bērni uzņem pārmērīgi daudz ogļhidrātu saturošus produktus, piemēram, maizi, konditorejas izstrādājumus, saldumus. Tieši ātrie ogļhidrāti un viegli pieejamie našķi izraisa liekā svara pieaugumu, vienlaikus veicinot minerālvielu, vitamīnu un olbaltumvielu deficītu. Neēdot sabalansēti, pazeminās imunitāte, var sākt trūkt kalcija, dzelzs, cinka, selēna un neaizvietojamo taukskābju.