Daudzi vecāki ir saskārušies ar situāciju, kad bērns nevēlas uzturā lietot gaļu. Ko tādā gadījumā darīt, kā to risināt un kam sekot līdzi, ja atvase ilgstoši atsakās no gaļas ēšanas. Vairāk stāsta Rimi Bērniem eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Bērniem ir raksturīgi būt izvēlīgiem ēšanā – vienā brīdī viņi var pārtikt tikai no kotletēm, karbonādēm un gulaša, bet jau pēc nedēļas pat nepieskarties nevienam gaļas gabaliņam un pat nepagaršot to. Uztura speciāliste aicina neko nespiest, bet turpināt periodiski piedāvāt apēst kādu gaļas gabaliņu, jo nekad nevar zināt, kad šis “streiks” beigsies un bērns atkal vēlēsies uzturā lietot gaļu.
Ja bērnam nepatīk vai ir grūti košļāt, tad gaļa jāsagatavo tādā konsistencē, lai tā atbilstu bērna košļāšanas spējām
Mēdz būt arī tā, ka bērns atsakās ēst gaļu, bet labprāt ēd dažādas desas un cīsiņus. Šī ir pavisam cita situācija, jo, visticamāk, bērnam nav nekādas nepatikas konkrēti pret gaļu, viņam vienkārši garšo cīsiņi un desas. Šāda situācija varētu būt īpaši raksturīga “slinkajiem” ēdējiem, kam nepatīk košļāt. Vēl viens iemesls, kāpēc gaļas izstrādājumus bērns ēd, bet gaļu ne, ir garša. Cīsiņi un desas ir tie produkti, kam klāt pievieno daudz sāls, piparu, kā arī garšas pastiprinātājus, kas izceļ šos produktus citu ēdienu vidū.
Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina aicina: “Iesaku vecākiem līdz pat minimumam samazināt gaļas izstrādājumu iekļaušanu ģimenes uzturā un regulāri piedāvāt mājās gatavotus gaļas ēdienus. Ja bērnam nepatīk vai ir grūti košļāt, tad gaļa jāsagatavo tādā konsistencē, lai tā atbilstu bērna košļāšanas spējām.”
Bērns gaļu neēd jau kopš mazotnes
Ir situācijas, kad bērns jau kopš mazotnes negrib un atsakās ēst gan gaļu, gan gaļas izstrādājumus. Ja bērns pilnībā atsakās no minētajiem produktiem, vecākiem ir rūpīgi jāizvērtē, vai ar citiem pārtikas produktiem viņš uzņem visas nepieciešamās uzturvielas. Ja atvase neēd gaļu, bet uzturā lieto zivis, olas, piena produktus un dažādus pākšaugus, tad uztraukumam īpaši nav pamata. Regulāri to visu lietojot, bērns uzņem neaizvietojamās aminoskābes, vitamīnus un minerālvielas (to skaitā dzelzi).
Dzelzs uzsūkšanos uzlabo C vitamīns, līdz ar to ēdienam klāt var pievienot svaigus dārzeņus, augļus vai svaigi spiestas sulas
“Ja bērns neēd ne gaļu, ne zivis, ne arī olas, bet daudz (vairāk par 750 ml dienā) uzturā lieto pienu saturošus produktus un pākšaugus, tad gan vajadzētu regulāri nodot asins analīzes, lai pārliecinātos, vai bērns necieš no dzelzs deficīta,” aicina uztura speciāliste Ļubina.
Hēma un nehēma dzelzs
Dzīvnieku izcelsmes produkti satur hēma dzelzi, kas cilvēkam ir “radniecīgāks”, līdz ar to tās uzsūkšanās ir labāka nekā nehēma dzelzij. Nehēma dzelzs ir sastopama augu valsts produktos, piemēram, sarkanajās pupiņās, tofu, sezama, ķirbju sēklās, spinātos. Dzelzs uzsūkšanos uzlabo C vitamīns, līdz ar to ēdienam klāt var pievienot svaigus dārzeņus, augļus vai svaigi spiestas sulas.
Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina aicina vecākus nespiest bērnu ēst kaut ko ar varu, jo tādējādi tikai tiks veicināta vēl lielāka nepatika pret konkrētiem produktiem, kas būs saistīta nevis ar patiku vai nepatiku pret, piemēram, gaļu, bet gan ar uzstājīgu nostāju no mammas vai tēta puses.
Foto: Shutterstock.com