Ir zināms, ka viens no populārākajiem ēdieniem bērnu vidū ir makaroni, bet tajā pašā laikā viens no visplašāk izplatītājiem mītiem par veselīgu uzturu ir, ka makaroni ir neveselīgi. Domājams, visi ir dzirdējuši apgalvojumu, ka makaroni “baro”, ka to dēļ cilvēkiem var strauji pieaugt svars, līdz ar to daudzi uzskata, ka tiem nav vietas cilvēku veselīga uzturā pamatā. Rodas jautājums, vai tos var piedāvāt bērniem un, ja tomēr drīkst, tad kādus?
Par makaroniem bērna uzturā stāsta sertificēta uztura speciāliste, “Rimi Bērniem” veselīgas ēšanas eksperte Olga Ļubina.
Pirmām kārtām jāsāk ar to, ka makaroni ir tāds pats pārtikas produkts kā jebkurš cits ogļhidrātus saturošs produkts. Makaroni “neuzbaro”, un tos uzturā var lietot gan bērni, gan pieaugušie. Bet ir daži momenti, par kuriem būtu jāatceras, iekļaujot makaronus savā ikdienas ēdienkartē.
Kas makaronam “vēderā”?
Makaroni ir pārtikas produkts, kas tiek pagatavots, klasiski izmantojot kviešu miltus, ūdeni, sāli. Klāt var būt pievienotas arī olas, eļļa.
Tātad – makaronu uzturvērtība ir ļoti līdzīga miltiem, no kā makaroni tiek pagatavoti. Makaronus uzturā lieto jau gadsimtiem ilgi.
Klasiski makaronus taisa no cieto kviešu šķirnes miltiem, un tradicionāli gatavo al dente jeb tiem ir jābūt nedaudz cietiem. Šādā veidā pagatavoti makaroni uzsūcas nedaudz lēnāk, un, pateicoties tam, organisms no makaroniem iegūto enerģiju var izmantot krietni ilgāk. Savukārt, ja makaroni tiek ražoti, piemēram, no pilngraudu miltiem, tad uzsūkšanās ilgums ir vēl garāks un produktu uzturvielu sastāvs arī atšķirsies, jo pilngraudu miltiem ir augstāka šķiedrvielu, B grupas vitamīnu, cinka un citu mikroelementu koncentrācija nekā cieto kviešu šķirnes miltiem. Šādu makaronu iekļaušana gan bērnu, gan pieaugušo uzturā ir viennozīmīgi rekomendējama.
Ne tikai no kviešiem
Makaronus mūsdienās gatavo arī no rīsu, kukurūzas, auzu, griķu, turku zirņu, lēcu, kvinojas miltiem. Šo produktu uzturvērtība arī tiek vērtēta ļoti pozitīvi, jo tur ir gan daudz šķiedrvielu, gan mikroelementu.
No pākšaugu miltiem taisītiem makaroniem ir arī augstāks olbaltumvielu saturs – tas ir pluss tiem, kas uzturā maz patērē citus olbaltumvielas saturošus produktus, tādus kā gaļa, zivis, olas, piena produkti, rieksti un sēklas.
Makaronus, kas tiek ražoti no rīsu, kukurūzas, griķu, lēcu un kvinojas miltiem, var lietot uzturā arī bērni, kam ir celiakija, jo tie nesatur glutēnu. “Vienīgi aicinu vecākus smalki izpētīt makaronu sastāvu, jo var būt gadījumi, kad uz iepakojuma rakstīts auzu vai griķu makaroni, bet sastāvā var redzēt, ka klāt pievienoti arī kviešu milti,” rosina Olga Ļubina.
Pievērsiet uzmanību
Kad makaronu lietošana var kaitēt? Tad, kad pamatā tiek lietoti makaroni no augstākā labuma miltiem un tos patērē katru dienu vai katru otro dienu – tad ir vērts ar makaronu ēšanu “piebremzēt”. Pārāk bieža šādu makaronu lietošana var draudēt ar cinka, šķiedrvielu, B grupas vitamīnu, magnija deficītu, jo rafinētie milti ir nabadzīgi ar šiem mikroelementiem. “Bērniem ar tendenci uz cietāku vēdera izeju arī būtu jābūt uzmanīgiem ar šādu makaronu ēšanu ikdienā, jo rafinētie milti un izstrādājumi no tiem cietinās vēdera izeju, provocējot aizcietējumu attīstības risku.
Savukārt, ja bērns lūdz vienu vai pāris reižu nedēļā pagatavot makaronus ar sieru, tad atcerieties, ka viena vai divas porcijas šāda ēdiena nedēļā bērnam nekādā veidā nekaitēs,” mierina speciāliste.