Bezglutēna diēta – vai tā ieteicama tikai celiakijas pacientiem?

Kas ir glutēns?

Glutēns jeb lipeklis ir graudos esošā olbaltumviela. Tā ir sastopama:

1. kviešos;
2. rudzos;
3. miežos.

Glutēnu satur arī speltas jeb plēkšņu kvieši, durum jeb cietie kvieši, tritikāle un proteīna pulveris, kas ir populāri produkti vegāniskās pārtikas lietotāju vidū. To satur arī sojas mērce un modificētā pārtikas ciete.

Cilvēki, kas nedrīkst lietot uzturā glutēnu, ir spiesti izslēgt no ēdienkartes visus šos graudu veidus un tos saturošus izstrādājumus, skaidro “Rimi bērniem” eksperte.

Tas nozīmē, ka iepērkoties ļoti rūpīgi jāpēta produktu etiķetes un jālasa sastāvs.

Ņemot vērā, ka pastāv augsts glutēna piesārņojuma risks, arī auzas un to saturošus produktus var lietot uzturā tikai tad, ja uz iepakojuma atrodams speciāls apzīmējums “bez glutēna” jeb “gluten free”.

Zināšanai

Par bezglutēna produktu var nosaukt tādu produktu, kas satur ne vairāk par 20 miligramiem glutēna uz vienu kilogramu.

Kādos gadījumos glutēnu nedrīkst lietot?

Glutēna izslēgšana no ēdienkartes ir nepieciešama, kad cilvēkam diagnosticē autoimūno slimību – celiakiju. Taču dažreiz tas var tikt rekomendēts arī citos gadījumos, norāda Olga Ļubina.

Viens no piemēriem ir cilvēki ar neceliakijas glutēna sensitivitāti. Vēl to mēdz saukt par glutēna nepanesību. Šis stāvoklis pēc simptomātikas ir līdzīgs celiakijai.

Atšķirība tikai tā, ka glutēna sensitivitātes gadījumā asinīs nenovēro antivielu līmeņa paaugstinājumu un gļotādas bojājuma ainu, kas raksturīgi celiakijai, stāsta uztura speciāliste.

Lai izvairītos no nepatīkamiem simptomiem, arī šajā gadījumā var tikt rekomendēts ievērot aglutēna jeb bezglutēna diētu.

Neceliakijas glutēna sensitivitāte ir samērā bieži izplatīta kairinātā zarnu sindroma “pavadone”, tāpēc arī šīs diagnozes gadījumā var tikt rekomendēta glutēnu saturošu produktu izņemšana no ēdienkartes. Diētu gan nevajag ievērot visu mūžu kā celiakijas pacientiem, bet, piemēram, paasinājumu gadījumos.

Vēl daži gadījumi, kad jāuzmanās

Mēdz būt arī minimālā glutēna tolerance. Tas nozīmē, ka, piemēram, 5–10 gramus glutēna dienā organisms var tolerēt, bet pie lielākas devas tiek novērota negatīva simptomātika, kā vēdera sāpes, meteorisms, problēmas ar vēdera izeju.

Vēl bieži celiakiju jauc ar kviešu alerģiju. Tā ir imunoloģiska reakcija uz kviešos esošajām olbaltumvielām, to skaitā glutēnu. Šajā gadījumā uzturā nedrīkst lietot tikai kviešus, toties rudzus un miežus saturošus produktus un ēdienus var. Vēl būtiski zināt, ka kviešu alerģija ir pārejoša. Parasti tā izzūd bērniem trīs līdz piecu gadu vecumā.

Atceries!

Ievērojot bezglutēna diētu (vai jebkuru citu diētu, kas paredz konkrēta produkta vai produktu grupas izslēgšanu no ēdienkartes), nepieciešams:

• konsultēties ar ārstējošo ārstu un uztura speciālistu;
• kritiski izvērtēt, vai diētas rezultātā veselības stāvoklis uzlabojas;
• novērot, vai simptomi izzūd vai nē.

Bezglutēna diētu nevajadzētu ievērot bez būtiska iemesla.

Vai diēta palīdz arī pret ādas problēmām?

Glutēnu bieži vaino arī ādas problēmu gadījumā – ja ir akne un citi izsitumi. Taču ne vienmēr tas ir pamatoti, norāda Olga Ļubina.

“Dažreiz tiešām var būt saistība starp izsitumiem un glutēna lietošanu, taču pagaidām nav pietiekami daudz pierādījumu, lai ieteiktu ievērot aglutēna jeb bezglutēna diētu, ja ir ādas problēmas,” viņa skaidro.

Vispirms vajadzētu konsultēties ar ārstu dermatologu un ar viņu pārrunāt šādas diētas nepieciešamību un efektivitāti.

Kā veidot ēdienkarti

Nepamatota diētas ievērošana var radīt nevajadzīgu apgrūtinājumu vecākiem, jo specializētie produkti, kā bezglutēna maize, tortillas, brokastu pārslas, cepumi, ir ievērojami dārgāki. Tas var radīt problēmas arī pašam bērnam, jo viņš var justies sociāli izolēts.

Iedomājieties paši, ko nozīmē, piemēram, ballītē atteikties no picas vai burgeriem, kad visi pārējie tos ēd!

Savukārt, ja ārsts apliecinājis, ka diētu tiešām nepieciešams ievērot, tas ir jādara, jo uzlabos bērna fizisko stāvokli. To viņam arī vajadzētu paskaidrot.

Lai neattīstītos uzturvielu deficīts, ēdienkarti nepieciešams veidot pārdomāti. Tas nozīmē, ka uzturā vajadzētu iekļaut:

• brūnos rīsus;
• griķus;
• grūbas;
• kvinoju;
• amarantu.

Visiem šiem produktiem ir augsta bioloģiskā vērtība. Tie satur gan cinku, gan šķiedrvielas, gan B grupas vitamīnus.