Pēc veikalā pirktu našķu pārmērīgas ēšanas vecāki dažreiz pamana uz bērnu ādas dažādas alerģiskas izpausmes. Pirmais, kas ienāk prātā - bērnam ir alerģija uz kādu no produktiem, kas izmantoti kāruma gatavošanā.
Tomēr saprast, kas ir patiesais ādas reakcijas iemesls, var būt ļoti grūti. Ne vienmēr par iemeslu šīm izpausmēm ir klasiskie pārtikas alergēni - piens, olas, kvieši vai rieksti. Alerģiskas reakcijas var izraisīt arī pārtikas piedevas, ko pievieno produktiem. Tie ir konservanti, krāsvielas vai stabilizētāji.
„Rimi Bērniem” eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina stāsta, kā vecākiem orientēties veikalu plauktos nopērkamajos gardumos, kurus tik ļoti iecienījuši gandrīz visi bērni.
Pārtikas piedevas ir vielas, ko pašas par sevi uzturā parasti nelietojam, bet tehnoloģisku apsvērumu dēļ pievienojam pārtikai, lai ietekmētu tās īpašības. Pagaidām nav pilnīgi izpētīts, kādas ir alerģiskās reakcijas attīstības mehānismi uz pārtikas piedevām. Reakcija var būt gan tūlītēja, gan vēlīna, kā arī attīstīsies tikai pēc dažām stundām. Trūkst arī ticamās diagnostikas metodes, kas pierādītu organisma jūtību pret pārtikas piedevām.
Taču ir zināmi hiperaktivitātes un uzvedības izmaiņu gadījumi, kad bērni pārmērīgi daudz lieto uzturā produktus, kas satur krāsvielas un nātrija benzoātu (konservantu) [1]. Cik bieži ir sastopama šī pārtikas piedevu hipersensitivitāte, ir grūti noteikt, bet dažādos literatūras avotos min, ka izplatība ir no 0.01% līdz 2% [2].
Kādas pārtikas piedevu grupas var būt par iemeslu tipiski alerģiskām reakcijām?
Konservanti
Sulfīti var izraisīt bronhu sašaurināšanos un spazmas 3-10% astmas pacientu. Sulfītus pievieno, piemēram, saldinātu, gāzētu dzērienu ražošanā, arī sulās un vīnos. Sulfītus pievieno apstrādātiem gaļas produktiem, žāvētiem augļiem (piemēram, aprikozēm).
Ja sulfīti ir šķidrā veidā, tad tie uzsūcas gremošanas traktā un var izraisīt nātreni. Uz marķējuma sulfītus apzīmē ar ciparu un burtu kombināciju E220-E227 vai vārdiem - sēra dioksīds, nātrija sulfīts, nātrija bisulfīts, kālija bisulfīts un kālija metabisulfīts.
Benzoskābei un parabēniem piemīt antibakteriālā un pretsēnīšu iedarbība. Pievieno farmācijas un pārtikas produktiem, piemēram, dzērienam “Coca Cola Zero”. Šīs vielas dabīgi veidojas žāvētās plūmēs, kanēlī, tējā un ogās. Var izraisīt nātreni, astmu un Kvinkes tūsku. Uz marķējuma apzīmē ar ciparu un burtu kombināciju E210-E219 vai arī nātrija benzoāts, metilparabēns, propilparabēns un eptilparabēns.
Antioksidanti
Sintētiskie fenola antioksidanti (BHA un BHT) pasargā produktos esošos taukus no oksidācijas procesiem. Tie var provocēt astmas, rinīta jeb alerģisko iesnu un nātrenes attīstību. Apzīmē kā E320-E321 vai butils hidroksianizols (BHA) un butils hidroksitoluols (BHT).
Garšas pastiprinātājs
Mononātrija glutamāts izraisa tādus simptomus, kas ir pazīstami kā “Ķīnas restorānu sindroms” – galvassāpes un tirpšana no kakla daļas līdz ķermeņa lejasdaļai. To pievieno gandrīz visām ātrajām uzkodām, garšvielām, sāļām uzkodām – čipsiem, frī kartupeļiem. Apzīmē ar E620 - E 635.
Krāsvielas
Tagad visām krāsvielām jābūt norādītām produkta marķējumā. Tie var izraisīt nātreni, astmu, bronhu spazmas un vispārējās alerģiskās reakcijas.
Uz marķējuma atzīmē kā azo krāsvielas (tartrazīns).
Nitrātus un nitrītus pievieno gaļas izstrādājumiem, lai tiem piešķirtu apeteltīgo sarkano krāsu. Tā ir atrasta bekonā, desās, cīsiņos, sardelēs, kūpinājumos utt. Uz marķējuma apzīmē kā E 249 – E 252.
Izmantotā literatūra:
1. Warner et al The effects of a double blind, placebo controlled, artificial food colourings and benzoate preservative challenge on hyperactivity in a general population sample of preschool children Arch Dis Child 2004;89:506-511
2. Hayder H, Mueller U, Bartholomaeus A. Review of intolerance reactions to food and food additives. Int Food Risk Anal J 2011;1(2):23–32.
3. C Royal | MBChB (UCT), FCPaed (SA) REACTIONS TO FOOD ADDITIVES Current Allergy & Clinical Immunology December 2016 Vol 29, No 4
Foto: Shutterstock.com