Bērnudārza gaitu uzsākšana visām ģimenēm ir gana satraucošs brīdis, bet kā rīkoties, ja bērnam ir jāsāk iet dārziņā un viņam ir diagnosticēta pārtikas alerģija? Par to, kā rīkoties un ko ņemt vērā šajā gadījumā, vairāk stāsta “Rimi bērniem” veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
1. septembris vairs nav aiz kalniem, un tas nozīmē, ka daudzās ģimenēs sāksies pavisam jauns dzīves posms – bērns sāks apmeklēt bērnudārzu. Protams, bērni to dara dažādos vecumos – kāds jau uzsāk pavisam maziņš, 1,5 gadu vecumā, cits vēlāk. Nepārprotami, šis ir ļoti atbildīgs un bieži vien stresa pilns periods, taču dažreiz papildu pārdzīvojumu var sagādāt tas, ka bērnam ir pārtikas alerģija.
Kas ir pārtikas alerģija?
Pārtikas alerģija ir organisma paaugstināta jutība pret uzturu, kas izraisa audu iekaisumu un dažādus klīniskos simptomus.
Pārtikas alerģijas simptomi var izpausties kā:
- gremošanas trakta darbības traucējumi – sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējumi;
- elpošanas orgānu darbības traucējumi – deguna tecēšana, asarošana, balsenes tūska, klepus, elpas trūkums, sēkšana, astma;
- ādas simptomi – nieze, nātrene, dermatīts;
- anafilakse – visbīstamākā alerģiskā reakcija, kurā ir iesaistīta vairāku orgānu darbība, kas var izraisīt letālu iznākumu.
Kā ārstē pārtikas alerģiju?
Galvenā ārstēšanas metode, ja ir pārtikas alerģija, – alergēna izslēgšana jeb eliminējošā diēta. Izplatītākā pārtikas alerģija ir reakcija uz:
- govs piena olbaltumu;
- kviešiem;
- olām;
- riekstiem;
- soju;
- zivīm.
Maziem bērniem, protams, visbiežāk sastopamā alerģija ir pret govs piena olbaltumvielām. Laba ziņa ir tāda, ka tā parasti izzūd ap vienu līdz trīs gadu vecumam.
Ja bērnam ir diagnosticēta pārtikas alerģija, tad ārsts alergologs nosaka arī, cik stingrai jābūt diētai, kādus produktus drīkst vai nedrīkst lietot uzturā un cik ilgi ir jāievēro diēta.
To visu ārsts izsecina, izvērtējot bērna alerģijas tipu, reakcijas simptomus un tās smagumu. Kādam bērnam var rekomendēt ievērot diētu tikai trīs mēnešus, savukārt citam diēta būs noteikta vismaz uz vienu gadu.
Ko darīt ar bērnudārzu?
Ja bērnam ir ārsta diagnosticēta pārtikas alerģija, tad izglītības iestādei, balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 172 17. punktu, jānodrošina enerģētiskās vērtības un uzturvielu normām atbilstoša ēdināšana saskaņā ar ārstniecības personas rakstveida norādījumiem.
Tātad šie noteikumi paredz –
ja bērnam ir pārtikas alerģija: vecākiem ir jāinformē par to bērnudārza vadība, jāiesniedz ārsta izziņa, ka bērnam ir apstiprinātā pārtikas alerģija un ka ir nepieciešams ievērot specifisku diētu.
Balstoties uz šiem dokumentiem, bērnudārza personālam ir jānodrošina bērna ēdināšana atbilstoši noteikumiem, izslēdzot no ēdienkartes pārtikas alergēnu.
Ieteikumi
- Pārrunājiet gan ar bērnudārza vadītāju, gan audzinātājām diētas specifiku – ko konkrēti jūsu bērns drīkst vai nedrīkst lietot uzturā un kāda alerģiskā reakcija ir tieši jūsu bērnam.
- Jau diezgan ierasta prakse ir, ka e-klasē vai bērnudārza mājaslapā var apskatīt bērnudārza ēdienkarti, līdz ar to būs iespēja saprast, kādi ēdieni plānoti un vai tie būs gana droši bērnam, stāsta “Rimi bērniem” eksperte.
- Noskaidrojiet, kad citiem bērniem no grupiņas ir svētki, lai gadījumā, ja nes kādu našķi, būtu sarūpēts kaut kas cits, ko piedāvāt jūsu bērnam. (Iedodiet to audzinātājai, lai tad, kad dalīs našķus, jūsu mazajam pasniegtu cienastu, ko viņš drīkst lietot uzturā.) Protams, var arī informēt bērnu vecākus, ar kuriem jūsu bērns iet kopā vienā grupiņā, ka jūsu atvasei ir pārtikas alerģija, lai izvairītos no iespējas, ka kāds vecāks pacienā ar alergēnu saturošu produktu.
- Atcerieties, ka mierīga mamma ir mierīgs bērns, centieties neizrādīt mazajam savus pārdzīvojumus, jo bērni ir kā sūklīši, kas uzsūc visas emocijas – gan labās, gan arī sliktās. Un krietni vieglāk bērnam būs pierast pie jaunās vides, ja mamma būs mierīga, mīloša un atbalstoša, stāsta “Rimi bērniem” eksperte.