Saulainajām dienām sākoties, ir lieliska iespēja sākt baudīt grilētus ēdienus. Tomēr gaļa nav vienīgais, kas kļūst gardāks, to meistarīgi pagatavojot. Dārzeņi būs fantastika piedeva jebkuram vasaras galdam un ir svarīgi izvēlēties pareizos vislabākajām garšas buķetēm.
BAKLAŽĀNI
Bagāti ar antocianīniem, kas dod raksturīgo violeto krāsu. Antocianīni palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, kas mūsu organismā rodas gan novecošanas, gan vides piesārņojuma dēļ. Grilētos baklažānos antocianīna koncentrācija ir augstāka nekā svaigos.
CUKĪNI
Lielisks veids, kā bagātināt savu ikdienas uzturu ar dārzeņiem. Cukīni var garšīgi pagatavot grilējot. Šādi gatavots cukīni saglabā gan savu formu, gan konsistenci. Cukīni satur kāliju, magniju, fosforu.
SĒNES
Pirms ēšanas noteikti vajadzētu termiski apstrādāt, un viens no veidiem ir grilēšana. Šampinjoni un austersēnes, ko visbiežāk izmanto grilēšanai, ir bagāti ar C un B grupas vitamīniem, satur magniju, kāliju, selēnu un cinku.
PAPRIKA
Pateicoties karotinoīdiem, paprika arī satur antioksidantus un palīdz organismam cīnīties pret iekaisumiem, tāpēc krāsainos dārzeņus, t. sk. papriku ieteicams ēst regulāri. Paprika satur arī C vitamīnu (krietni vairāk nekā citrusaugļi), kā arī kāliju, fosforu, magniju, mangānu un dzelzi.
SALDIE KARTUPEĻI
To popularitāte Latvijā ir krietni pieaugusi, tāpēc arī tos daudzi labprāt izvēlas grilēšanai. Saldie kartupeļi satur gan antioksidantus un šķiedrvielas, gan A vitamīna provitamīnu – beta karotīnu.
SPARĢEĻI
Satur gan šķiedrvielas, gan folātus, C vitamīnu, K vitamīnu. Līdzīgi kā citos dārzeņos, arī sparģeļos ir antioksidanti – kvercetīns un beta karotīns, kas aizsargā cilvēku organismu no iekaisīgām reakcijām, mazinot dažādu slimību (piemēram, onkoloģisko slimību, sirds-asinsvadu slimību) attīstības risku.
KARTUPEĻI
Grilējot kartupeļus, dodam priekšroku jauniem kartupeļiem un cepam tos ar mizu. Šādi pagatavoti kartupeļi satur mazāk cietes (cietes koncentrācija pieaug uzglabājot), bet miza palēnina kartupeļos esošo ogļhidrātu uzsūkšanos.
SĪPOLI
Gan termiski apstrādāti, gan svaigi sīpoli ir uzturvielu krātuve. Piemēram, sīpoliem piemīt dabīga antibakteriāla iedarbība, un tie satur kvercetīnu, kas kalpo kā antioksidants, pasargājot organismu no brīvajiem radikāļiem. Neliela termiskā apstrāde kvercetīna koncentrāciju sīpolos nevis samazina, bet, gluži otrādi, palielina, tāpēc neaizmirstiet iekļaut grilētus vai vienkārši termiski apstrādātus sīpolus savā ēdienkartē.
ĶIPLOKI
Līdzīgi kā sīpoliem tiem piemīt antibakteriāla, antifungicīda iedarbība. Ķiploku iekļaušana ēdiena pagatavošanā ne tikai piešķir neatkārtojamu garšu, bet arī palīdz organismam cīnīties pret iespējamiem vīrusiem un infekcijām, tāpēc tā iekļaušana uzturā ir ļoti ieteicama.