Ir noteikts laiks, kad bērna ēdienkartē var sākt ieviest arvien jaunus produktus. Konsultē “Rimi Bērniem” eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Mātes piens vai mākslīgā piena maisījums
Ekskluzīvi barotam zīdainīm līdz 6 mēnešiem mātes piens nodrošina bērniņu ar visu nepieciešamo uzturvielu daudzumu un sastāvu.
Eiropas Alergologu Asociācija iesaka uzsākt piebarošanu pēc 4 mēneša vecumu, lai mazinātu pārtikas alerģiju risku. Pēc 6 mēnešiem bērna organisma prasības pieaug, tāpēc šis ir laiks, kad ir nepieciešams uzsākt piebarošanu.
Līdz 2 gadu vecumam mātes piens vai piena maisEījums veido daļu no uztura, ko saņem mazulis, bet tas vairs nav vienīgais ēdiens, no kā pārtikt.
Dārzeņi
Līdz 4.dzīves mēnesim bērnam jāsaņem mātes pienu vai, ja krūts barošana nav iespējama, tad piena maisījumu.
Sākot piebarošanu, viens no pirmajiem piebarojumiem ir dārzeņi. No 4. līdz 6. mēnesim bērnu var iepazīstināt ar kabaci, cukini, brokoli, ziedkāpostiem, burkānu un kartupeli. No 6.līdz 9.mēnesim ēdienkartē ievieš kāli, selerija sakni un saldo kartupeli. Kā pēdējo var piedāvāt bieti. Parasti tas ir vecumā no 9. līdz 12. mēnesim.
Gada vecumā bērns var ēst visus dārzeņus.
Augļi un ogas
Pamazām augļus un ogas var dot nogaršot sākot no 4 mēnešu vecuma pēc dārzeņu ievadīšanas uzturā. Vispirms piedāvā termiski apstrādātu ābolu, bumbieri vai plūmes. Šos augļus pēc, piemēram, tvaicēšanas bērna zarnu trakts varēs pārstrādāt vieglāk.
Lielo ogu ķirbi, banānu un avokado kā piebarojumu var ieviest no 6. līdz 9. mēnesim; bet mellenes, upenes, kazenes, aprikozes, persikus – no 9. līdz 12. mēnesim.
Zemenes, avenes, ķirši un pārējie košie augļi var būt alerģiski, tāpēc tos iesaka dot pagaršot tikai gada vecumā.
Graudaugi
Līdz 6.mēnešu vecumam piebarošanai neiesaka izmantot graudaugus, jo bērnu gremošanas trakts vēl nav gatavs pārstrādāt cieti, jo neizstrādājās ferments, kas to šķeļ.
Pusgada vecumā piebarošanu sāk ar putrām, kurās nav glutēna. Derēs rīsu, kukurūzas un griķu putriņas. No 9. dzīves mēneša piedāvā graudaugu putras, kas satur glutēnu * – auzas, prosas putru, mannā putru un arī maizi. Viena gada vecumā ēdienkartē iekļauj visus graudaugus, arī makaronus, kartupeļus un pienā vārītas putras.
* Glutēns jeb lipeklis ir rezerves proteīnu grupa, kas sastāv no prolamīniem un gluteīniem. Glutēns kopā ar cieti ietilpst grauda endosperma sastāvā un kalpo kā barība grauda dīgšanas procesā. Glutēns ir sastopams kviešos un tā paveidos, piemēram, speltas kviešos (angļ.val. – kamut) vai tritikāles (kviešu un rudzu krustojums) graudos un produktos, kas ir pagatavoti no šiem graudiem. Katram graudam ir sava veida prolamīns, kviešiem – gliadīns, miežiem – prolamīns, rudziem – sekalīns un auzām –avenīns. Visas šīs vielas tiek apvienotas vienā jēdzienā - glutēns. Tātad glutēnu saturēs tādi produkti, kā kvieši un kviešu dažādi paveidi, rudzi, mieži un auzas. Glutēna gremošana arī noslogo bērna gremošanas traktu, tāpēc sākt piebarot bērniņu ar glutēnu saturošo putru nav ieteicams, piedāvājiet to tad, kad bērns jau iemācījies pārstrādāt rīsus, kukurūzu un griķus.
Gaļa
Apmēram 6-8 mēnešu (atkarīgs no piebarošanas uzsākšanas brīža) vecumā ārsti iesaka sākt piebarošanu ar gaļu, lai papildinātu izsīkt sākušos dzelzs krājumus mazuļa organismā. Iesaka sākt ar sīki sasmalcinātu vai samaltu truša vai tītara gaļu.
No pusgada vecuma līdz 9 mēnešiem piedāvājam teļa un liellopu gaļu, cūkgaļu un bioloģiski audzētu vistas gaļu. Gada vecumā bērns var ēst visu veidu gaļu, bet ņem vērā, ka gaļas izstrādājumi, piemēram, cīsiņi, nav bērnam piemērots ēdiens.
Zivis
Vērtīgs produkts, bet tā kā zivis var izraisīt alerģiskas reakcijas, tad zivs – mencu, heku, foreli, lasi mazulim var sākt iekļaut ēdienkartē ne agrāk kā 9 mēnešu vecumā. Gada vecumā bērns var ēst visas jūras veltes, izņemot sālītas, marinētas un kūpinātas zivis. Izvēloties zivi, dodiet priekšroku zivīm, kas netiek audzētas masveidā. Labāk izvēlēties mazākā izmēra zivis. Jo vecāka un lielāka ir zivs, jo vairāk smago metālu viņa ir akumulējusi. Vienmēr dodiet priekšroku zivīm, kas ir audzētas un barotas ar bioloģisko barojumu.
Piena produkti
Sākot no 8 mēnešu vecuma piebarošanas produktu sarakstā ievieš vērtīgos skābpiena produktus – bezpiedevu jogurtu, kefīru, biezpienu, kā arī sviestu. Gada vecumā bērnam var sākt piedāvāt arī govs un kazas pienu.
Olas
Uzskata, ka olas ir īpaši alerģisks produkts, tāpēc tās ātrāk kā pusgada vecumā bērnam nepiedāvā. Sāk ar olas dzeltenumu, sākumā vienā reizē dodot 1/4 daļu olas, bet sasniedzot 9 mēnešu vecumu – pusi olas dzeltenuma. Gada vecumā, ja bērns nav alerģisks, var apēst veselu olu ar visu olas baltumu.
| Produkti | 0-4 mēneši | 4-6 mēneši | 6-9 mēneši | 9-12 mēneši | No 12 mēnešiem |
| Mātes piens / mākslīgais piena maisījums | Nodrošina pilnībā visas bērna organisma vajadzības pēc uzturvielām | Bērna organisma prasības pieaug, un ir nepieciešams sākt piebarot | Daļēji | Daļēji | Daļēji |
| Dārzeņi | Kabači, cukīni, brokoļi, ziedkāposti, burkāni, kartupeļi |
Kāļi, selerijas saknes, saldie kartupeļi |
Bietes | Visi dārzeņi | |
| Augļi / ogas | Termiski apstrādāti āboli, bumbieri, plūmes | Ķirbji, banāni, avokado |
Mellenes, upenes, kazenes, aprikozes, persiki |
Zemenes, avenes, ķirši un pārējie augļi |
|
| Graudaugi | Bezglutēna graudaugi: rīsi, kukurūza, griķi | Glutēnu saturoši graudaugi: auzas, prosa, mannā; maize |
Visi graudaugi, makaroni, kartupeļi, pienā vārītas putras |
||
| Gaļa | Sīki samalta līdz viendabīgai masai truša, tītara gaļa | Teļa gaļa liellopa gaļa, vistas gaļa, cūkgaļa |
Truša, tītara, teļa, liellopa, vistas gaļa, cūkgaļa |
Viss iepriekš minētais, izņemot gaļas izstrādājumus | |
| Zivis | Menca, heks, forele, lasis |
Visas, izņemot jūras veltes, mazsālītas, kūpinātas zivis | |||
| Piena produkti | Sviests, skābpiena produkti – bezpiedevu jogurts, kefīrs, biezpiens |
Sviests, skābpiena produkti – bezpiedevu jogurts, kefīrs, biezpiens |
Visi piena produkti, to skaitā piens | ||
| Olas | Olas dzeltenums (1/4) | Olas dzeltenums (1/2) | Vesela ola |
Izmantotie informācijas avoti:
"Feeding and Nutrition of infant and young children" Guidelines for the WHO with emphasis on the former Soviet countries.
European Academy of allergy and clinical immunology "Food allergy and Anaphylaxis Guidelines", 2014
Krause`s Food & The Nutrition Clinical Process, 14th edition
Complementary Feeding: A Position Paper by the European Society for Paediatric Gastroenterology, Hepatology, and Nutrition (ESPGHAN) Committee on Nutrition. J Pediatr Gastroenterol Nurt. 2017; 64(1):119-132