Pusaudžu vecums ir laiks, kad jaunietis pēta jaunās dzīves sociālās lomas, dzīvesveidu, kļūst neatkarīgs un veido savu identitāti. Veģetārisms un tā striktākā forma – vegānisms var kalpot gan kā svara korekcijas mehānisms, gan veids, kā pierādīt sevi kā personību, kas spēj kontrolēt savu dzīvi.
Rimi Bērniem eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina pievērš uzmanību svarīgākajiem aspektiem, ja bērns ir izlēmis izmēģināt dažādas ēšanas formas.
Veģetārisms un vegānisms
Veģetārisms ir ēšanas stils, kad ierobežo dzīvnieku izcelsmes produktus uzturā. Veģetārieši atsakās no gaļas, bet ir novirzieni, kas pieļauj dažu dzīvnieku valsts produktu ēšanu. Piemēram, ovolaktoveģetārieši ēd piena produktus un olas, bet peskoveģetārieši neatsakās no zivīm savā ēdienkartē. Striktākais veģetārisma paveids ir vegānisms, kad izslēdz jebkādus dzīvnieku izcelsmes produktus.
Parasti vegānisms ir ne tikai noteikts uzturs, bet arī īpaša dzīves pārliecība, tā ir filozofiska nostāja un dzīvesveids. Šā dzīvesveida piekritēji neizmanto neko, kam ir dzīvnieku valsts izcelsme. Visbiežāk šādu dzīvesveidu izvēlas ētisku apsvērumu dēļ, atbalstot dzīvnieku tiesības un labturību, kā arī reliģiskās piederības dēļ.
Gremošanas trakts un uztura vajadzības
Pubertātes laikā gremošanas trakts ir fizioloģiski nobriedis un ir spējīgs pilnvērtīgi uzsūkt un izmantot visas uzturvielas, kas ir atrodamas augu valsts produktos. Tomēr ir jārēķinās, ka tas tiek ļoti noslogots, ja pārmērīgi ēd graudaugus, pākšaugus, sēklas, riekstus un citus augu valsts produktus. Šajā laikā bērnam mainās ķermeņa kompozīcija un orgānu sistēmas, paātrinās augšanas temps, līdz ar to pieaug arī vajadzība pēc enerģijas un uzturvielām. Rekomendētais uzturvielu un enerģijas daudzums pubertātes periodā tiek balstīts uz nepieciešamību uzturēt normālu veselības stāvokli, veicināt optimālu barošanu un nobriešanu, ievērojot arī rekomendēto fizisko aktivitāšu līmeni.
Veģetārais uzturs bieži vien satur nepietiekami daudz kaloriju, kopējo tauku un omega-3 polinepiesātināto taukskābju, kalcija, joda, cinka, B12 un D vitamīna.
Iespējams, par maz kaloriju un uzturvielu
Veģetārisma ietekme uz cilvēka organismu kopumā tiek vērtēta pozitīvi. Tā samazina aptaukošanās iespējas, līdz ar to veģetāriešiem ir mazāks kardiovaskulāro slimību, cukura diabēta, artrīta, onkoloģisko slimību attīstības risks. Turklāt veģetārs uzturs ir bagāts ar šķiedrvielām, dzelzi, folskābi, magniju, C un E vitamīnu, omega-6 polinepiesātinātām taukskābēm, karotinoīdiem, flavonoīdiem un citām bioloģiski aktīvām vielām, tostarp antioksidantiem.
Tomēr, lai gan veģetārismam ir raksturīga pozitīva iedarbība uz cilvēka veselību, pastāv potenciāls risks piedzīvot vairāku svarīgu uzturvielu deficītu. Veģetārais uzturs bieži vien satur nepietiekami daudz kaloriju, kopējo tauku un omega-3 polinepiesātināto taukskābju, kalcija, joda, cinka, B12 un D vitamīna. Vegāniskā uztura piekritējiem šie riski ir vēl lielāki, jo diēta, ko viņi ietur, ir krietni striktāka.
Ja pusaudzis pēkšņi izdomā ievērot kādu no diētām, būtu ieteicams pārrunāt, kāpēc bērns vēlas ieturēt šo diētu, kāds ir viņa mērķis, un nepieciešamības gadījumā jāvēršas pie uztura speciālista vai dietologa.
Jāvērtē diētas motivācija
Diēta ar augstu šķiedrvielu saturu var sniegt agrīnu sāta sajūtu, pirms vēl nepieciešamais uzturvielu daudzums tiek uzņemts. Veģetārā diēta satur aptuveni tikai 15 % tauku no kopējā enerģijas daudzuma (tradicionāli rekomendētā tauku proporcija ir 30–35 % no kopējā enerģijas daudzuma), tāpēc tā var negatīvi ietekmēt bērnu un pusaudžu augšanu un attīstību. Pastāv arī lielāks risks ēšanas traucējumu attīstībai pusaudžiem, kas lemj par labu veģetārai diētai. Šī iemesla dēļ, ja pusaudzis pēkšņi izdomā ievērot kādu no diētām, būtu ieteicams pārrunāt, kāpēc bērns vēlas ieturēt šo diētu, kāds ir viņa mērķis, un nepieciešamības gadījumā jāvēršas pie uztura speciālista vai dietologa, lai saplānotu bērna ikdienas ēdienkarti, novēršot iespējamo uzturvielu deficīta attīstības risku.