Lai gan tagad melones un arbūzus var iegādāties visu cauru gadu, tomēr šo lielo ogu garša vasarā ir nesalīdzināmi labāka. Tā ir salda un atsvaidzinoša. Protams, vecākiem, baudot šīs lielogas, gribas tās iedot arī saviem mazuļiem. Bet – vai drīkst?
Kad vislabāk pirkt
Arbūzu un meloņu dabiskā ražošanas sezona ir jūlijā un augustā, stāsta “Rimi bērniem” eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina. Ja šīs lielogas tiek iegādātas agrāk, jāpatur prātā, ka tās var saturēt krietni vairāk nitrātu. Tās ir vielas, ko izmanto, lai veicinātu ogu ātrāku augšanu un nobriešanu.
Nonākot cilvēku organismā, nitrāti pārveidojas par nitrītiem, kas savukārt veido savienojumus ar hemoglobīnu, traucējot skābekļa pārnesi. “Tieši tāpēc ļoti svarīgi pārāk nesteigties un pirkt šīs ogas sezonā,” uzsver Olga Ļubina.
Viņa arī iesaka paturēt prātā faktu, ka nitrāti visvairāk uzkrājas ogu mizā. Tas nozīmē, ka tālāk no tās šo vielu koncentrācija būs mazāka. Tieši tāpēc maziem bērniem ieteicams dot visgaršīgāko – gabaliņu no paša vidus.
Svarīgi!
Arbūzus un melones bērna ēdienkartē rekomendē iekļaut pēc gada vecuma.
Kāpēc ēst arbūzu
Arbūzs ir bagāts ar kāliju un magniju, bet lielāko daļu no tā veido ūdens, tāpēc augusta karstajās dienās tas ļoti labi palīdzēs veldzēt slāpes.
Tajā pašā laikā der atcerēties, ka arbūzs ir bagāts ar dabīgajiem cukuriem, tāpēc ēst to kilogramiem nedrīkst – arī pieaugušie. Lielākiem bērniem pilnīgi pietiks ar 100–200 gramiem šīs lielogas, bet mazākiem pat ar 50 gramiem būs gana.
Pirms dodam arbūza šķēli nogaršot mazulītim, ļoti svarīgi no tās izņemt pilnīgi visas sēkliņas, brīdina “Rimi bērniem” eksperte. Pretējā gadījumā pastāv aizrīšanās draudi.
Kas labs melonēs?
Melone ir bagāta ar B grupas vitamīniem, folskābi, nikotīnskābi, kā arī satur C vitamīnu un dzelzi. Tomēr, līdzīgi kā arbūzu, arī meloni dienas laikā nevajadzētu apēst pārāk daudz. Bērniem pilnīgi pietiks ar 100 gramiem šīs ogas, bet mazākajiem – ar 50 gramiem.
Atceries!
Ieviešot bērna ēdienkartē jebkuru jaunu produktu, to skaitā arbūzu vai meloni, rūpīgi jāseko līdzi viņa veselības stāvoklim, lai pamanītu, vai nesāk rasties alerģiskas reakcijas, piemēram, izsitumi, nieze, nātrene.