Vai bērnu ēdienkartē iekļaut maizi? Vai maizi vispār ir veselīgi ēst? Ja jā, tad kādu vislabāk izvēlēties savai atvasei? Šie ir vecāku uzdotie jautājumi, kurus nereti savā ikdienā dzird sertificēta uztura speciāliste un Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina.
Maize ir viens no vissenākajiem pārtikas produktiem, ko cilvēce pazīst un lieto uzturā. Maize ir visu tautu pamata ēdiens, tikai katrai tautai ir atšķirīgas tās receptes. Latvijā ierasti maizi cepa no rudzu un kviešu miltiem, citās zemēs – no rīsu vai kukurūzas miltiem. Tas, kādus miltus izmanto maizes cepšanā, nosaka šā produkta uzturvērtību – vai maizē būs vairāk šķiedrvielu, olbaltumvielu, vitamīnu vai minerālvielu.
Vitamīnu avots
Maize, kā arī graudaugi, no kuriem tā tiek pagatavota, satur gan B grupas vitamīnus, gan mikroelementus, tādus kā mangāns, cinks un magnijs. Vairāk šo vitamīnu un minerālvielu būs tieši pilngraudu maizē nekā maizē, kas ir cepta no augstākā labuma kviešu miltiem. Rudzu maize satur arī B grupas vitamīnus un vairāk olbaltumvielu un šķiedrvielu nekā kviešu maize.
Rekomendēju pamēģināt bērnam piedāvāt maizi, kas cepta no dažādiem miltiem, piemēram, rudzu, auzu, griķu vai kukurūzas
Atbildot uz jautājumu, vai bērna uzturā iekļaut maizi, Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina atbild viennozīmīgi: “Protams! Tikai vēlos vecāku uzmanību vērst uz to, ka no maizes vien bērns pārtikt nevar. Ir pilnīgi normāli, ja bērns kādu dienu brokastīs apēd maizi vai to piekož pie zupas, vai tas ir viņa launags. Taču ēst maizi katrā ēdienreizē un neēst citus graudaugus gan nedrīkst. Dienā nevajadzētu apēst vairāk par vienu vai divām šķēlēm maizes. Rekomendēju pamēģināt bērnam piedāvāt maizi, kas cepta no dažādiem miltiem, piemēram, rudzu, auzu, griķu vai kukurūzas. Bērni, kuriem ir glutēna nepanesamība, var uzturā lietot maizi, kas gatavota no rīsu, kukurūzas vai griķu miltiem.”
Pārmērīga maizes lietošana ikdienā gan bērniem, gan pieaugušajiem var provocēt liekā svara attīstību
Izpēti sastāvu!
Izvēloties maizi, jānovērtē tās sastāvs. Jālūko, no kādiem miltiem tā cepta, vai klāt ir pievienots govs piens, sēklas, rieksti, žāvēti augļi vai papildus ir arī sāls un cukurs; ja ir, tad cik daudz. Tāpat jāskatās, cik lielā daudzumā ir pievienotas pārtikas piedevas – sēra dioksīds, askorbīnskābe, dažādi emulgatori, kalcija fosfāts. Visas pārtikas piedevas ir nekaitīgas, ja tās neuzņem lielās devās. “Vēlos akcentēt, ka Latvijā cepta maize mēdz būt arī ļoti salda. Tas ir tāpēc, ka ir pievienots papildu cukurs. Iesaku izvēlēties tādu maizi, kurai cukura sastāvs nepārsniedz 5 gramus uz 100 gramiem produkta,” stāsta uztura speciāliste Ļubina.
Pārmērīga maizes lietošana ikdienā gan bērniem, gan pieaugušajiem var provocēt liekā svara attīstību, ādas problēmas, gremošanas trakta traucējumus, piemēram, aizcietējumus, it īpaši, ja uzturā galvenokārt tiek lietota baltmaize.