Pētot piena maisījumu piedāvājumu, var izdalīt šādas grupas:
- maisījumi uz govs piena bāzes (t. sk. uz kazas piena bāzes);
- maisījumi uz sojas olbaltuma bāzes – var lietot bērni, kuri nepanes maisījumus, kas veidoti uz govs piena bāzes; tie, kas nevēlas uzturā lietot dzīvnieku izcelsmes produktus; tie, kam ir iedzimta vielmaiņas slimība – galaktozēmija;
- proteīnu hidrolizāti – maisījumu sastāvā ir daļēji šķeltas olbaltumvielas, vieglāk sagremojamas, un ir mazāka varbūtība izraisīt alerģisku reakciju;
- specializētie maisījumi – maisījumi, kuri ir jālieto medicīnisku indikāciju dēļ vai priekšlaikus dzimušiem bērniem.
Mātes piena aizvietotāju sastāvs, ražošanas tehnoloģijas, kvalitāte un marķējums tiek stingri kontrolēti. Ražotāji mātes piena aizvietotāju sastāvu mēģina maksimāli pietuvināt mātes pienam, taču salīdzinājumā ar to maisījumā ir augstāka olbaltumvielu koncentrācija, līdz ar to mātes piens vienmēr būs vieglāk sagremojams. Mātes piena sastāvs katrā barošanas reizē var atšķirties un tikt pielāgots bērna vajadzībām.
Ja nav iespējama zīdīšana, pirms uzsākt piena maisījuma lietošanu, jākonsultējas ar ārstējošo ārstu
Strādājot pie piena maisījumu uzlabošanas, pēdējos gados ražotāji pievērš lielāku uzmanību taukskābju sastāvam. Lielie ražotāji maisījumus speciāli bagātina ar polinepiesātinātām taukskābēm, tādām kā dokozaheksaēnskābe un arahidonskābe, jo šīm taukskābēm ir svarīga loma bērna galvas smadzeņu attīstībā.
Pēdējos gados aizvien vairāk runā, ka ar krūti barotu un mākslīgi barotu zīdaiņu gremošanas trakta mikroflora atšķiras. Tieši tāpēc mākslīgajiem piena maisījumiem cenšas pievienot papildu probiotiķus, kas ir sastopami mātes pienā, taču, pēc ESPGHAN datu apkopojuma, šī pievienošana nekādu klīnisko uzlabojumu nedod.
Ja nav iespējama zīdīšana, pirms uzsākt piena maisījuma lietošanu, jākonsultējas ar ārstējošo ārstu, lai piemeklētu atbilstošu maisījumu bērna veselības stāvoklim, vecumam un attīstībai.
Foto: Shutterstock