Divas karbonādes, četri vārīti kartupeļi, salāti un vēl nepietiek! Vai ir jāuztraucas, ja pusaugu dēls vai meita ēd pat vairāk nekā vecāki? To skaidro “Rimi bērniem” eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Cik bieži ēst ir normāli?
Bērnu apetīte dažādos vecuma posmos mainās, stāsta “Rimi bērniem” eksperte. Zīdainis var ēst mazdrusciņ, bet ik pēc 1–2 stundām.
Mazliet paaugoties, starp ēdienreizēm jau iespējams ievērot lielākas pauzes. Pus gadu vecs mazulis bez ēšanas spēj iztikt pat 3–4 stundas.
Bet dažreiz ir situācijas, kad jau lielāki bērni šādu laika intervālu starp maltītēm vairs nespēj izturēt. Pubertātes periodā vajadzība pēc enerģijas un uzturvielām pieaug, jo ir paātrināts augšanas temps, mainās ķermeņa uzbūve un orgānu sistēmas, atgādina Olga Ļubina. Līdz ar to lielāka apetīte ir fizioloģiski pamatota.
Piemērs. Ja 15 gadus vecs puisis ikdienā ir fiziski aktīvs – trīs reizes nedēļā nodarbojas ar basketbolu un regulāri brauc uz skolu un mājās ar velosipēdu – viņš ikdienā var patērēt aptuveni 3000 kilokaloriju. Tas ir daudz, tāpēc arī vecākiem rodas bažas par to, vai bērns neēd vairāk nekā vajadzētu.
Ātrās uzkodas vai “kārtīgs ēdiens”?
Vecākiem gan svarīgi saprast, kādā veidā pusaudzis uzņem nepieciešamo enerģijas daudzumu – ar ātrajām uzkodām un našķiem, vai “kārtīgu ēdienu”, iekļaujot ēdienkartē gan dārzeņus, gan graudaugus, gan gaļas, zivs ēdienus un zupas.
Ātrās uzkodas un našķi nenodrošina organismu ar daudzām uzturvielām, kas nepieciešamas normālai augšanai un attīstībai. Šāda tipa pārtika pārsvarā satur vienkāršos jeb “ātros” ogļhidrātus un piesātinātus taukus. Tajā ir maz vitamīnu un minerālvielu, atgādina “Rimi bērniem” eksperte.
Kad jākoriģē ēdienkarte
Ja palielinātā apetīte ir saistīta ar to, ka tiek uzņemts ar uzturvielām nabadzīgs uzturs, jākoriģē bērna ēdienkarte, iekļaujot tās uzturvielas, kuru iztrūkst.
Piemēram, ja bērns pārtiek vien no kartupeļiem un makaroniem, neēd gaļu vai citus olbaltumvielu saturošus produktus, jāatrod veids, kā uzņemt iztrūkstošo, skaidro Olga Ļubina. “Uz olbaltumvielu deficīta fona, būs palielināta apetīte, jo organisms saprot, ka vajadzīgo uzturvielu nav,” viņa skaidro.
Problēma var slēpties arī citur
Protams, var būt situācijas, kad pusaudzim kādu iemeslu dēļ ir izmainīta apetīte. Piemēram, var būt situācijas, kad bērns ir pieradis “apēst” stresu. Tādā gadījumā viņš meklē mierinājumu ēdienā, pārtiku uzņemot daudz vairāk nekā ir nepieciešams.
Palielinātā apetīte var būt arī sekas ieradumam ēst daudz, ja ir, tā teikt, izplests kuņģis. Tādā gadījumā pusaudzim, lai sasniegtu sāta sajūtu, ir jāēd vairāk.
Vairāk var apēst arī situācijās, kad paralēli ēdiena uzņemšanai pusaudzis skatās ekrānā – spēlē datorspēles vai skatās video tādās platformās kā “YouTube”. “Tas novērš domāšanu no tā, kas atrodas uz šķīvja, tādēļ to, ka ir paēdis, cilvēks saprot vēlāk nekā vajadzētu – brīdī, kad kuņģis ir jau pārpildīts,” stāsta “Rimi bērniem” eksperte.
Šajos gadījumus noteikti būtu jākoriģē ēšanas paradumus. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka bērnam veidosies liekais svars un emocionālās veselības problēmas. Taču, ja tādas jau radušās, koriģējot ēšanas paradumus, šīs problēmas iespējams novērst.
Taču nevar izslēgt arī iespējamas slimības, kuru viens no simptomiem ir pastiprinātā apetīte – cukura diabēts vai vairogdziedzera hiperfunkcija.
Gadījumā, ja vecākiem liekas, ka bērna pastiprinātā apetīte tomēr ir patoloģiska, noteikti vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta, lai veiktu papildus izmeklējumus, iesaka Olga Ļubina.