Kafijas malkošana ir kļuvusi par īpašu rituālu. To dara pieaugušie, bet bērni un pusaudži, to redzot, arī vēlas sākt dzert kofeīnu saturošus dzērienus – kapučīno, latti u.c. Vai tas ir labi, un vai bērni vispār drīkst ko tādu lietot? Stāsta uztura speciāliste, Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina.
“Vispirms jāatgādina, ka labākais dzēriens kā bērniem, tā pieaugušajiem ir ūdens. Ūdens dzeršana ir pamatu pamats mūsu veselīgā uztura piramīdā, tāpēc vislabākais, ko varam piedāvāt bērniem dzērienu veidā, ir ūdens,” atklāj Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina.
Saprotama ir vēlme reizēm malkot ko citu, ne ūdeni. Nereti populārākā izvēle ir tēja, kafija vai gāzēti dzērieni. Jāatceras, ka tie visi ir kofeīnu saturoši. Kofeīns ir dabīgs stimulants, kas ir atrodams vairāk nekā 60 augu lapās, sēklās un augļos. Visplašāk pazīstami ir kafija, tēja, kakao pupas un gvarāna. Kofeīna ķīmiskais nosaukums – 1,3,7-trimetilksantīns.
Kofeīns uz cilvēka organismu atstāj stimulējošu efektu. Atkarībā no katra organisma un vielmaiņas šis efekts ilgst līdz dažām stundām. Kofeīns cilvēkus var ietekmēt dažādi. Tiem, kam ir paaugstināta jutība pret kofeīnu – bērniem un grūtniecēm –, tas pat nelielā daudzumā var izraisīt paātrinātu sirdsdarbību, trīci vai galvassāpes.
Bērniem, kā arī pusaudžiem, nebūtu ieteicams savā ikdienas uzturā lietot kofeīnu saturošus dzērienus
Pārmērīga kofeīna uzņemšana var provocēt sirds ritma traucējumus, nervozitāti, aizkaitināmību, dedzināšanu un sāpes kuņģī, kā arī zemāku toleranci pret stresu. Tāpat pavisam nelielas kofeīna devas var veicināt šo simptomu parādīšanos. Kofeīnam nav rekomendējamās diennakts devas, jo tā nav nepieciešamā uzturviela, bez kuras nevarētu ikdienā iztikt.
Balstoties uz somu pētījumu datiem, 15 mg kofeīna deva neprovocē visus minētos simptomus pusaudžiem, kuru svars ir virs 50 kilogramiem, taču tā tolerance var mainīties, ja kofeīna ikdienas deva pārsniedz 50 mg. Kofeīns var izraisīt pieradumu, un tādējādi organisms kļūst mazāk jutīgs pret norādīto kofeīna devu. Bet, ja ikdienas kofeīna deva pārsniedz 125 mg, parādās sūdzības par nemieru un hronisku nogurumu. Bērns vai cilvēks, kas sver mazāk par 50 kilogramiem, spēj tolerēt mazāku kofeīna devu.
Ikdienā pat nelielās devās uzņemtais kofeīns var provocēt miega traucējumus
Viena krūze kafijas (0,2 l) satur aptuveni 100 mg kofeīna, viena bundžiņa enerģijas dzēriena (0,33 l) – 105 mg un viena pudele kolas (0,5 l) – 65mg. Ikdienā pat nelielās devās uzņemtais kofeīns (ap 85 mg/dnn, ja cilvēks sver 60 kg) var provocēt miega traucējumus. Līdzīgi kofeīns ietekmē arī bērna spēju aizmigt un gulēt mierīgi, taču šobrīd trūkst pētījumu, lai noteiktu konkrētas kofeīna devas, kas izraisa šos traucējumus. Kofeīns stimulē centrālās nervu sistēmas darbību, tādējādi apgrūtina aizmigšanas procesu, samazina miega kvalitāti un mazina miega ilgumu.
Ņemot vērā visu minēto, bērniem, t.sk. pusaudžiem, nebūtu ieteicams savā ikdienas uzturā lietot kofeīnu saturošus dzērienus. Tas attiecas ne tikai uz kafiju vai tēju, bet arī uz saldinātiem un gāzētiem dzērieniem, jo bieži vien ar šiem dzērieniem bērni uzņem krietni vairāk kofeīna nekā ar krūzi tējas.