Par to, vai bērni drīkst ēst sēnes, kādas drīkst ēst un no kāda vecuma tās drīkst viņiem piedāvāt, stāsta „Rimi bērniem” eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Sēnes – mikroelementu krātuves
Sēnes ir uzturvielām bagāts produkts, tās satur gan vairākas minerālvielas – cinku, kāliju, kalciju, magniju, arī selēnu un dzelzi –, gan arī vitamīnus – B grupas vitamīnus, A, PP un D. Pārstrādāt un uzsūkt šīs uzturvielas gan pieaugušā, gan bērna organismam būs sarežģīti, jo sēņu sastāvā ir viela – hitīns, ko pārstrādāt cilvēka gremošanas traktam nav tik viegli.
Sēnes ir uzturvielām bagāts produkts, tās satur gan vairākas minerālvielas – cinku, kāliju, kalciju, magniju, arī selēnu un dzelzi –, gan arī vitamīnus – B grupas vitamīnus, A, PP un D.
Agrāk sēnes uzskatīja par olbaltumvielu avotu, taču tagad ir secināts, ka tās drīzāk ir slāpekļa savienojumu produkts (3–4%), tās sastāv no 90% ūdens, 2–3% ogļhidrātu un nedaudz arī tauku (~1%).
Visvairāk vitamīnu un vērtīgo uzturvielu sēnēs saglabāsies, ja tās pagatavos mērcē, zupā vai sautējumā.
Kad dot bērnam
Bērnu ēdienkartē sēnes neiesaka iekļaut līdz pat 2–3 gadu vecumam. Labāk sākt ar bekām un šampinjoniem, bet gardās gailenes un baravikas piedāvāt tikai no 5–7 gadu vecuma.
Sākot iekļaut ēdienkartē sēnes, sākumā vēlams dot sēņu cepurītes, tikai pēc tam arī kājiņas, jo tajās ir vairāk hitīna, ko ir grūti pārstrādāt.
Bērnu ēdienkartē sēnes neiesaka iekļaut līdz pat 2–3 gadu vecumam. Labāk sākt ar bekām un šampinjoniem, bet gardās gailenes un baravikas piedāvāt tikai no 5–7 gadu vecuma.
Ne lieliem, ne maziem nevajadzētu ēst sēnes vakariņās vai īsi pirms miega, jo var rasties smaguma un uzpūšanas sajūta vēderā.
Lasīt sēnes vajadzētu pēc iespējas tīrākās teritorijās – tālāk no ceļiem un pilsētām. Sēnes ļoti labi uzsūc visus toksīnus un piesārņojumu, kas ir augsnē un gaisā, arī to, kas nāk no automašīnu izplūdes gāzēm.